Fizioterapija onkoloģijā – droša un individuāli pielāgota fiziskā slodze
Onkoloģiska saslimšana un tās ārstēšana var būtiski ietekmēt cilvēka fiziskās spējas un ikdienu. Nogurums, muskuļu spēka samazināšanās, kustību ierobežojumi, sāpes, tūska un grūtības atgriezties pie iepriekšējām fiziskajām aktivitātēm ir tikai daļa no problēmām, ar kurām iespējams saskarties ārstēšanas laikā un pēc tās.
Tomēr onkoģiska diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka būtu jāizvairās no fiziskajām aktivitātēm, tieši pretēji- atbilstoši izvēlēta un individuāli pielāgota fiziskā slodze ir nozīmīga gan pirms pretvēža terapijas uzsākšanas, gan ārstēšanas laikā, gan pēc tās.
Veselības Vēstniecībā ar onkoloģijas pacientiem strādā sertificēta fizioterapeite Liene Jirgensone, izmantojot zinātnē balstītas fizioterapijas un fizisko aktivitāšu metodes.
Kā fizioterapija var palīdzēt onkoloģijas pacientiem?
Fizioterapija onkoloģijā nav tikai vingrošana pēc ārstēšanas beigām. Tās uzdevums ir palīdzēt saglabāt vai atjaunot cilvēka fiziskās spējas dažādos ārstēšanas posmos, ņemot vērā gan onkoloģisko diagnozi un saņemto terapiju, gan cilvēka pašreizējo veselības stāvokli.
Atkarībā no individuālajām vajadzībām fizioterapija var palīdzēt:
● saglabāt un atjaunot muskuļu spēku un fizisko izturību;
● mazināt ar onkoloģisko ārstēšanu saistīto nogurumu;
● uzlabot locītavu kustību apjomu;
● mazināt funkcionālos ierobežojumus pēc operācijas;
● strādāt ar pēcoperācijas rētaudu kustīgumu;
● pakāpeniski atgriezties ikdienas, darba un sportiskajās aktivitātēs;
● uzlabot pašsajūtu, miega kvalitāti un mazināt trauksmi.
Fiziskās aktivitātes vēža ārstēšanas laikā
Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem pēc onkoloģiskas diagnozes ir- vai ārstēšanas laikā drīkst vingrot?
Atbilde katram cilvēkam var atšķirties. Fiziskās aktivitātes ir iespējams iekļaut dažādos ārstēšanas posmos, taču to veids, intensitāte un apjoms ir jāpielāgo individuāli. Slodzes izvēli var ietekmēt veiktā operācija, ķīmijterapija, staru terapija un medikamentozā ārstēšana, kā arī nogurums, sāpes, asins analīžu rādītāji, kaulu veselība, sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis un citi faktori. Tādēļ svarīgākais jautājums bieži nav “vai es drīkstu vingrot?”, bet gan “kāda fiziskā slodze šobrīd ir piemērota tieši man?”.
Pēc nesenas operācijas vai aktīvas pretvēža terapijas laikā fizisko aktivitāšu plāns tiek veidots, ņemot vērā ārstējošās medicīnas komandas noteiktos ierobežojumus un cilvēka pašreizējo veselības stāvokli.
Spēka treniņi onkoloģiskajā rehabilitācijā
Spēka vingrojumi ir nozīmīga fizisko aktivitāšu daļa onkoloģijas pacientiem.
Slimības un ārstēšanas laikā var samazināties muskuļu masa, spēks un kopējās fiziskās darbaspējas. Pakāpeniski un atbilstoši dozēts spēka treniņš palīdz saglabāt vai atjaunot fiziskās spējas un atvieglo atgriešanos ikdienas aktivitātēs. Atkarībā no cilvēka fiziskās sagatavotības un šī brīža funkcionālā stāvokļa, treniņos iespējams izmantot sava ķermeņa svaru, pretestības gumijas, brīvos svarus un spēka trenažierus. Slodze tiek izvēlēta individuāli un pakāpeniski palielināta atbilstoši organisma reakcijai.
Ko sagaidīt pirmajā konsultācijā pie fizioterapeita?
Pirmajā tikšanās reizē fizioterapeits iepazīstas ar cilvēka veselības stāvokli, onkoloģiskās ārstēšanas procesu un ikdienas paradumiem. Tiek pārrunāta arī fizisko aktivitāšu pieredze pirms diagnozes noteikšanas un ārstēšanas laikā- tas palīdz izprast pašreizējo fiziskās sagatavotības līmeni un noteikt galvenās vajadzības drošai un efektīvai fizisko aktivitāšu plānošanai. Tiek veikta arī funkcionālā izvērtēšana, kas palīdz objektīvāk novērtēt fiziskās spējas un izvēlēties piemērotu sākotnējo slodzi.
Individuāli pielāgots fizisko aktivitāšu plāns
Pēc izvērtējuma fizioterapeits izveido individuāli pielāgotu fizisko aktivitāšu plānu, kurā nozīmīga vieta var būt gan spēka vingrojumiem, gan kardio treniņiem.
Kardio treniņos var tikt izmantota arī 4×4 intervālu metode – strukturēts treniņš, kurā četru minūšu augstākas intensitātes slodzes intervāli mijas ar aktīvas atjaunošanās intervāliem. Slodzes intensitāte un intervālu skaits tiek pielāgots individuāli, ņemot vērā cilvēka fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un konkrēto onkoloģiskās ārstēšanas posmu.
Arī spēka vingrojumi tiek izvēlēti individuāli, izmantojot piemērotu pretestību un pakāpeniski palielinot slodzi.
Mērķis katram cilvēkam var būt atšķirīgs – sagatavot organismu gaidāmajai pretvēža terapijai, saglabāt fiziskās spējas ārstēšanas laikā, mazināt ārstēšanas radītās blaknes vai palīdzēt atgūt spēku un atgriezties aktīvā dzīvē pēc ārstēšanas.
Jau pirmās praktiskās nodarbības laikā iespējams izmēģināt piemērotus kardio un spēka vingrojumus un kopā ar fizioterapeitu noteikt turpmāko slodzi.
Kad vērsties pie fizioterapeita?
Nav obligāti jāgaida līdz onkoloģiskās ārstēšanas beigām. Fizioterapeita konsultācija var būt noderīga jau pēc diagnozes noteikšanas un pirms ārstēšanas sākuma, lai novērtētu fiziskās spējas un sagatavotu organismu gaidāmajai terapijai.
Fizioterapeita palīdzība īpaši noderīga var būt, ja:
-
pēc operācijas saglabājas kustību ierobežojumi, stīvums vai sāpes;
-
ir izteikts nogurums vai muskuļu vājums;
-
ir parādījusies tūska;
-
ārstēšanas laikā būtiski samazinājušās fiziskās spējas;
-
ir grūtības atgriezties ikdienas vai sportiskajās aktivitātēs;
-
ir vēlme atsākt spēka vai kardio treniņus, bet nav pārliecības par piemērotu slodzi;
-
nepieciešams individuāls un drošs fizisko aktivitāšu plāns.
Ja Tev vai Tavam tuviniekam nepieciešama fizioterapija onkoloģiskas saslimšanas laikā vai pēc ārstēšanas, piesakies uz pirmreizējo konsultāciju pie sertificētas fizioterapeites Lienas Jirgensones.
