Bieži vien zīdīšanas vai ēdināšanas grūtības tiek saistītas tikai ar orofaciālajām struktūrām (latīniski os/oris – mute, facialis – seja), bet šobrīd tiek uzsvērts, ka zīdaiņa ēdināšana ir visa ķermeņa aktivitāte. Veiksmīga zīšana ir pirmā sarežģītā motorā prasme, kurā vienlaikus jāsadarbojas vairākām organisma sistēmām, tostarp muskuloskeletālajai, neiroloģiskajai (primitīvie refleksi) un kardiorespiratorajai sistēmai (zīšanas, rīšanas, elpošanas koordinācija). Fizioterapeits kā kustību un motorās attīstības speciālists izvērtē, vai mazuļa ķermenis ar iepriekš aprakstītajām sistēmām spēj nodrošināt optimālus apstākļus efektīvai zīšanai.
Mūsdienu pieeja zīdaiņu ēdināšanas grūtību risināšanā balstās uz multidisciplināru sadarbību, iesaistot ģimenes ārstu, pediatru, sertificētu zīdīšanas konsultantu, nepieciešamības gadījumā otolaringologu, zobārstu, logopēdu vai ergoterapeitu. Fizioterapeita loma šajā komandā ir identificēt un risināt kustību, pozas, muskuļu tonusa traucējumus, kas var ietekmēt ēdināšanas procesu.
Kas ir “bodywork”?
Zīdaiņu ēdināšanas jomā bieži sastopams termins bodywork. Tā nav viena konkrēta metode, bet gan vispārīgs apzīmējums uz ķermeni vērstām pieejām. Šis jēdziens var ietvert fizioterapijas tehnikas, masāžu, maigu stiepšanu, pieskārienus un citas metodes, kuru mērķis ir uzlabot locītavu kustību amplitūdu, normalizēt muskuļu tonusu un koriģēt kompensācijas ķermenī.
Ko fizioterapeits ar zināšanām par zīdīšanu izvērtē?
Fizioterapeits izvērtē:
· grūtniecības, dzemdību un ēdināšanas anamnēzi;
· galvas – kakla, sejas struktūru un ķermeņa simetriju;
· galvas – kakla kustību amplitūdu;
· motoro attīstību;
· muskuļu tonusu un primitīvos refleksus;
· elpošanas un kardiorespiratorās sistēmas darbību;
· zīšanas, satvēriena (latch) un ēdināšanas pozu (no mātes un bērna perspektīvas).
Biežākie fizioterapeitiskie atradumi, kas var būt saistīti ar ēdināšanas grūtībām, ir torticollis jeb šķībais kakls, reflukss, izmainīts vispārējā ķermeņa tonuss un orālās muskulatūras vājums vai saspringums. Kraniofaciāla asimetrija vai ierobežota galvas – kakla kustību amplitūda var apgrūtināt mēles pamatnes un apkārtējo muskuļu darbību, apgūtinot zīšanu/ēdināšanu un palielinot saspringumu sejas, kakla un visa ķermeņa muskulatūrā.
Saikne starp ēdināšanu un agrīno motoro attīstību
Ēdināšana un motorā attīstība nav atdalāmi procesi. Optimāla galvas kontrole, galvas – kakla kustību amplitūda, bērna pozicionēšana vai bērnam ieņemtā poza, simetrija un pareizs hendlings rada priekšnoteikumus ne tikai ēdināšanas efektivitātei, bet arī turpmākai attīstībai, piemēram, velšanās, sēdēšanas, rāpošanas un staigāšanas apguvei. Agrīna fizioterapeita iesaiste palīdz novērst kompensāciju nostiprināšanos un veicina harmonisku attīstību no pirmajām dzīves nedēļām līdz pirmajiem soļiem.
Veselības Vēstniecībā ar zīdaiņiem strādā sertificēta fizioterapeite Elīza Poiša, izmantojot zinātnē balstītas fizioterapijas metodes.
Izmantotā literatūra:
Colson, S. D., Meek, J. H., & Hawdon, J. M. (2008). Optimal positions for the release of primitive neonatal reflexes stimulating breastfeeding. Early Human Development, 84, 441-449. https://doi.org/10.1016/j.earlhumdev.2007.12.003
Wall, V., & Glass, R. (2006). Mandibular Asymmetry and Breastfeeding Problems. Journal of Human Lactation, 22(3), 328-334. https://doi.org/10.1177/0890334406290096
Watson Genna, C. (2015). Breastfeeding Infants with Congenital Torticollis. Journal of Human Lactation, 31(2), 216-220. DOI:10.1177/0890334414568315
Morioka, Y., Nonogaki, M., Kobayashi, D., Nishimoto, J., & Obayashi, S. (2024). Effects of increased physical therapy staffing in the neonatal intensive care unit on oral feeding maturation and neurodevelopment of extremely low birth weight infants. Brain and Development, 46(6), 224–229. https://doi.org/10.1016/j.braindev.2024.03.005
