izmeklējums

Mūsdienās medicīna ir attīstījusies ļoti tālu, dodot iespēju veikt visdažādākos izmeklējumus, lai mēs varētu redzēt „kas lācītim vēderā” jeb kā mēs izskatāmies no iekšpuses. Viens no populārākajiem izmeklējumiem šobrīd ir Magnētiskā Rezonanse (MR). Šis izmeklējums tiek veikts ar magnētiskā lauka un radioviļņu starpniecību, ļaujot medicīnas speciālistiem aplūkot mūsu locītavas un citas struktūras pavisam sīkās niansēs. Tas nozīmē, ka ir iespējams atklāt dažādas slimības sākuma stadijā un ar tām cīnīties veiksmīgāk, kā arī pēc traumām var lokalizēt konkrēto bojājumu un to ārstēt. Tas viss izklausās ļoti labi un droši vien arī parādās jautājums, kāpēc vienmēr cilvēku izmeklēšanu nesākt ar MR? Kā jau nojaušat, dzīvē viss nekad nav tik vienkārši un, pirms došanās uz radioloģisku izmeklējumu, ir jāņem vērā daži apsvērumi.  Kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ medicīnas speciālists varētu Jūs uzreiz nenosūtīt uz MR izmeklējumu, ir tas, ka MR tikai ataino cilvēka anatomiju bildē, bet diemžēl neko nepasaka par funkciju. Savā praksē nereti nācies saskarties ar pacientiem, kuriem ir sūdzības par sāpēm kādā locītavā, kas izrādās nesaistītas ar atradnēm MR (un arī citos izmeklējumos). Viss fokuss pēkšņi tiek likts uz to, kas parādījās bildē, neņemot vērā, ka šīs sūdzības patiesībā rada, kas cits. Tas nozīmē, ka akli uzticoties MR varam pazaudēt terapijas procesa laiku. Ja papētām šo tēmu dziļāk, tad situācija kļūst vēl interesantāka. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuriem nav muguras sāpju, ļoti bieži MR izmeklējums rezultējās ar dažādām patoloģijas atradnēm. Ja 20 gadus veciem cilvēkiem tas ir vidēji 37% gadījumu, tad pie 80 gadu robežas tie jau ir 84%! Skriet uz magnētisko rezonansi ik reiz, kad mugura paliek stīva un Jums ir muskuloskeletālas sāpes ir ne tikai bezjēdzīgi, bet es pat teiktu kaitīgi. Iedomājieties cilvēku, kurš uztaisījis MR, lai it kā labāk saprastu, kas īsti sāp, izmeklējuma aprakstā ierauga tādus vārdus kā deģeneratīvas izmaiņas mugurkaulā vai neliela diska protrūzija, vai spondilofīti. Cilvēka ķermenis ir mehānisms, kurš ir pakļauts novecošanās procesiem un šīs izmaiņas ir norma dažādos vecumposmos, taču izlasot tikai MR aprakstu bez papildus skaidrojumiem vai konsultācijām, cilvēkam parādās bailes kustēties, lai tikai nenodarītu sev pāri. Un te nereti sākas apburtais loks: jo mazāk cilvēks kustās, jo vairāk sāp, un, jo vairāk sāp, jo parādās vēl lielākas bailes kustēties. Bet te jāsaprot, ka cilvēka ķermenis ir veidots no spēcīgas saišu, muskuļu, kaulu sistēmas, un nemaz tik viegli nav nodarīt sev pāri kustoties adekvāti. Ja vien, protams, nav kādas slimības, kuru ietekmē ķermenis ir novājināts utt., bet stāsts šoreiz ne par to. Diemžēl ar to problēmas nebeidzas. Nenoliedzami muguras sāpju veicinātāji ir stress un bailes, un šie faktori ļoti ietekmē ārstniecības procesus. Brīdī, kad ieraugam izmeklējuma rezultātus, tad tie reti mazina stresa līmeni, kas nozīmē, ka sāpes var tikai pieaugt. Cilvēki, kas nonākuši šādās situācijās, nereti nespēj uzticēties speciālistam, kurš mēģina izskaidrot, ka sāpju cēloņi meklējami citur un draudīgās problēmas, kas atrodamas MR aprakstā, patiesībā neko cilvēku ikdienā nemaina. Bez uzticības jebkuram medicīnas speciālistam ir ļoti grūti panākt jebkādu progresu sāpju mazināšanā un novēršanā. Pat, ja cilvēks ir ticis līdz ārstēšanās procesam, bieži vien veidojās nedaudz paradoksāla situācija. Tā kā pacientam joprojām ir (samērā loģiskas) bailes par savu muguru, tad viņš/ viņa nevēlās un baidās fiziski nodarbināt šo ķermeņa daļu, kaut gan ir ļoti daudz pierādījumu tam, ka vingrošana ir ne tikai labākā terapija muguras sāpju novēršanai, bet arī prevencijai.  Vērtējot MR no otras puses, gadās arī situācijas, kad izmeklējums neuzrāda pilnīgi neko, taču sāpes vai bojātas funkcijas joprojām ir. Šāda situācija var samazināt pacienta motivāciju turpināt ārstēšanu, kas palielina risku, ka esošā problēma tikai palielināsies. Dati liecina, ka muguras sāpes dzīves laikā pieredz 60—80 % cilvēku. Un vairāk nekā 85 % no muguras sāpēm pagaidām tiek traktētas kā nespecifiskas sāpes, no kurām galvenās ir mugurkaula struktūru deģeneratīvo pārmaiņu un muskuļu disbalansa izraisītas sāpes. Biežs sāpju provokators ir muskuļu pārslodze un ieilgušas piespiedu pozas. Ja ir sūdzības par muguras sāpēm, vislabāk, protams, apmeklēt speciālistu, kurš Jūs izmeklēs un ar kuru varēsiet izrunāt rīcības plānu. Nekavējoties jāapmeklē ārsts un jāveic radioloģisks izmeklējums (vai vairāki izmeklējumi) tad, ja parādās tā saucamie “sarkano karogu simptomi”, piemēram, izteiktas nakts sāpes, ļoti izteiktas sāpes pie visniecīgākās kustības, sāpes miera stāvoklī, sāpes kopā ar paaugstinātu temperatūru utt.  Lai nebūtu pārpratumu, atkārtoju, ka MR un citi izmeklējumi nav bezjēdzīgi vai slikti. Tie ir devuši ļoti daudz mūsdienu medicīnas diagnostikas spējām. Tajā pašā laikā, veicot šādus izmeklējumus, ir jāpatur prātā, ka rezultāti bez speciālistu interpretācijas un konsultācijas var radīt lieku stresu un bailes situācijās, kad tā galīgi nevajadzētu būt.