Fizioterapija onkoloģijā – droša un individuāli pielāgota fiziskā slodze Onkoloģiska saslimšana un tās ārstēšana var būtiski ietekmēt cilvēka fiziskās spējas un ikdienu. Nogurums, muskuļu spēka samazināšanās, kustību ierobežojumi, sāpes, tūska un grūtības atgriezties pie iepriekšējām fiziskajām aktivitātēm ir tikai daļa no problēmām, ar kurām iespējams saskarties ārstēšanas laikā un pēc tās. Tomēr onkoģiska diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka būtu jāizvairās no fiziskajām aktivitātēm, tieši pretēji- atbilstoši izvēlēta un individuāli pielāgota fiziskā slodze ir nozīmīga gan pirms pretvēža terapijas uzsākšanas, gan ārstēšanas laikā, gan pēc tās. Veselības Vēstniecībā ar onkoloģijas pacientiem strādā sertificēta fizioterapeite Liene Jirgensone, izmantojot zinātnē balstītas fizioterapijas un fizisko aktivitāšu metodes. Kā fizioterapija var palīdzēt onkoloģijas pacientiem? Fizioterapija onkoloģijā nav tikai vingrošana pēc ārstēšanas beigām. Tās uzdevums ir palīdzēt saglabāt vai atjaunot cilvēka fiziskās spējas dažādos ārstēšanas posmos, ņemot vērā gan onkoloģisko diagnozi un saņemto terapiju, gan cilvēka pašreizējo veselības stāvokli. Atkarībā no individuālajām vajadzībām fizioterapija var palīdzēt: ● saglabāt un atjaunot muskuļu spēku un fizisko izturību; ● mazināt ar onkoloģisko ārstēšanu saistīto nogurumu; ● uzlabot locītavu kustību apjomu; ● mazināt funkcionālos ierobežojumus pēc operācijas; ● strādāt ar pēcoperācijas rētaudu kustīgumu; ● pakāpeniski atgriezties ikdienas, darba un sportiskajās aktivitātēs; ● uzlabot pašsajūtu, miega kvalitāti un mazināt trauksmi. Fiziskās aktivitātes vēža ārstēšanas laikā Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem pēc onkoloģiskas diagnozes ir- vai ārstēšanas laikā drīkst vingrot? Atbilde katram cilvēkam var atšķirties. Fiziskās aktivitātes ir iespējams iekļaut dažādos ārstēšanas posmos, taču to veids, intensitāte un apjoms ir jāpielāgo individuāli. Slodzes izvēli var ietekmēt veiktā operācija, ķīmijterapija, staru terapija un medikamentozā ārstēšana, kā arī nogurums, sāpes, asins analīžu rādītāji, kaulu veselība, sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis un citi faktori. Tādēļ svarīgākais jautājums bieži nav “vai es drīkstu vingrot?”, bet gan “kāda fiziskā slodze šobrīd ir piemērota tieši man?”. Pēc nesenas operācijas vai aktīvas pretvēža terapijas laikā fizisko aktivitāšu plāns tiek veidots, ņemot vērā ārstējošās medicīnas komandas noteiktos ierobežojumus un cilvēka pašreizējo veselības stāvokli. Spēka treniņi onkoloģiskajā rehabilitācijā Spēka vingrojumi ir nozīmīga fizisko aktivitāšu daļa onkoloģijas pacientiem. Slimības un ārstēšanas laikā var samazināties muskuļu masa, spēks un kopējās fiziskās darbaspējas. Pakāpeniski un atbilstoši dozēts spēka treniņš palīdz saglabāt vai atjaunot fiziskās spējas un atvieglo atgriešanos ikdienas aktivitātēs. Atkarībā no cilvēka fiziskās sagatavotības un šī brīža funkcionālā stāvokļa, treniņos iespējams izmantot sava ķermeņa svaru, pretestības gumijas, brīvos svarus un spēka trenažierus. Slodze tiek izvēlēta individuāli un pakāpeniski palielināta atbilstoši organisma reakcijai. Ko sagaidīt pirmajā konsultācijā pie fizioterapeita? Pirmajā tikšanās reizē fizioterapeits iepazīstas ar cilvēka veselības stāvokli, onkoloģiskās ārstēšanas procesu un ikdienas paradumiem. Tiek pārrunāta arī fizisko aktivitāšu pieredze pirms diagnozes noteikšanas un ārstēšanas laikā- tas palīdz izprast pašreizējo fiziskās sagatavotības līmeni un noteikt galvenās vajadzības drošai un efektīvai fizisko aktivitāšu plānošanai. Tiek veikta arī funkcionālā izvērtēšana, kas palīdz objektīvāk novērtēt fiziskās spējas un izvēlēties piemērotu sākotnējo slodzi. Individuāli pielāgots fizisko aktivitāšu plāns Pēc izvērtējuma fizioterapeits izveido individuāli pielāgotu fizisko aktivitāšu plānu, kurā nozīmīga vieta var būt gan spēka vingrojumiem, gan kardio treniņiem. Kardio treniņos var tikt izmantota arī 4×4 intervālu metode – strukturēts treniņš, kurā četru minūšu augstākas intensitātes slodzes intervāli mijas ar aktīvas atjaunošanās intervāliem. Mērķis katram cilvēkam var būt atšķirīgs – sagatavot organismu gaidāmajai pretvēža terapijai, saglabāt fiziskās spējas ārstēšanas laikā, mazināt ārstēšanas radītās blaknes vai palīdzēt atgūt spēku un atgriezties aktīvā dzīvē pēc ārstēšanas. Jau pirmās praktiskās nodarbības laikā iespējams izmēģināt piemērotus kardio un spēka vingrojumus un kopā ar fizioterapeitu noteikt turpmāko slodzi. Kad vērsties pie fizioterapeita? Nav obligāti jāgaida līdz onkoloģiskās ārstēšanas beigām. Fizioterapeita konsultācija var būt noderīga jau uzreiz pēc diagnozes noteikšanas un pirms ārstēšanas sākuma, lai novērtētu fiziskās spējas un sagatavotu organismu gaidāmajai terapijai. Fizioterapeita palīdzība īpaši noderīga var būt, ja: ● ir izteikts nogurums vai muskuļu vājums; ● ārstēšanas laikā būtiski samazinājušās fiziskās spējas; ● ir grūtības atgriezties ikdienas vai sportiskajās aktivitātēs; ● ir vēlme atsākt spēka vai kardio treniņus, bet nav pārliecības par piemērotu slodzi; ● nepieciešams individuāls un drošs fizisko aktivitāšu plāns; ● pēc operācijas saglabājas kustību ierobežojumi, stīvums vai sāpes. Ja Tev vai Tavam tuviniekam nepieciešama fizioterapija onkoloģiskas saslimšanas laikā vai pēc ārstēšanas, piesakies uz pirmreizējo konsultāciju pie sertificētas fizioterapeites Lienes Jirgensones.
Birka: Fizioterapeits
Piespiedu darba pozas
Nav īpašs noslēpums, ka mūsdienās arvien vairāk tiek novērota saslimšana ar muskuļu, skeleta un saistaudu arodslimībām, kuras izraisa piespiedu pozas darba vidē. Nereti ar tām sastopas tā saucamie “biroju darbinieki”, kuri ir “spiesti” atrasties konkrētās pozās, darbojoties ar datoru, telefonu. Jauns fakts nebūtu arī tas, ka ilgstoša strādāšana pie datora, atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka ķermeni, veicina pārāk lielu saspringumu plecu joslā, starplāpstiņu zonā, kakla muskuļos. Tomēr “birojnieki” nav vienīgie, kam ikdienā jāpavada garas stundas vienā pozā. Bez nu jau ļoti populārās un labi zināmās, sēdus pozas ,problēmas var radīt arī ilgstošas citas, neierastākas pozas, piemēram, stāvus, tupus u.tml. Arī tās, protams, nereti atstāj sekas tieši muguras, plecu un kakla daļās. Pēc manas pieredzes, viens no efektīviem veidiem, kā uzveikt pārmērīgu saspringumu muguras augšējā daļā, ir apkakles zonas masāža. Interesanti, ka tieši šī masāža ir arī viena no populārākajām sēdošā darba veicējiem. Tad nu mēģināšu nedaudz tuvāk iepazīstināt ar galveno problēmu cēloni -piespiedu pozas. Galvenais, kas būtu jāzin, tās ir statiskas jeb vienveidīgas. Pārsvarā tās notiek sēdus un stāvus. Atsevišķi varētu arī izcelt galvas pozas – ilgstoši noliekta, atliekta vai uz sāniem pagriezta galva, ko bieži vien ietekmē nepareizs darba galda augstums vai monitora novietojums (šeit, protams, varētu būt arī daudzi citi faktori, bet šie, manuprāt, būtu populārākie). Tomēr Jūs, iespējams, būtu pārsteigti uzzinot, cik daudz dažādu citu piespiedu pozu var būt. Cilvēkiem mūsdienās ir daudz interesantu nodarbju, tāpēc arī piespiedu pozas mēdz būt pat ļoti interesantas. Vēlos atzīmēt arī to, ka pēdējos gados ļoti aktuāls ir bijis darbs no mājām. Piekritīsiet, ka katrs no jums mājās strādājis tādos apstākļos, kādi ir pieejami (arī pusguļus dīvānā, vai dators atradies uz žurnālgaldiņa u.c.). Līdz ar to, arī šīs neērtās un ergonomiski nepareizās pozas atstāj nevēlamu ietekmi uz organismu. Tikai retais piedomā pie pareizas ergonomikas darba vidē. Bieži vien sēdēšana ir ar saliektu muguru, uz augšu uzrautiem pleciem. Darbojoties ar datoru, pleci atrodas uz priekšu ar savilktiem krūšu muskuļiem, skatiens bieži vērsts uz leju, vai pat nedaudz uz augšu saliektās muguras dēļ. Šajos vienveidīgajos, ilgstošajos stāvokļos muskuļi atrodas nedabīgi ilgā sasprindzinājumā, un tas, savukārt, sāk tieši iespaidot ķermeni. Pirmais, ko vajadzētu pieminēt ir palēnināta asinsrite, kas pakāpeniski izraisa nepietiekamu muskuļu, nervu un locītavu apasiņošanu. Tas, protams, rada vispārēju diskomfortu, galvassāpes, parādās galvas reiboņi, stīvuma sajūta kakla muskuļos, ko vēlāk jau var papildināt pat roku tirpšana un hronisks nogurums. Esmu ļoti bieži sastapusies ar pacientiem, kuriem šīs sūdzības ir jau gadiem ilgi un viņi nav mēģinājuši tās risināt. Man, personīgi, to ir skumji dzirdēt, zinot, ka saspringta apkakles zona ir viens no populārākajiem galvas sāpju iemesliem! Gribu jums arī atgādināt- pretsāpju medikamenti neārstē cēloni, tie vienkārši uz kādu brīdi liek jums aizmirst par sāpēm. Gadiem krājot šo saspringumu un nevēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem, medikamenti vairs nelīdzēs un arī ārstēšanas process būs daudz ilgāks. Kā viens no efektīviem ārstēšanas veidiem ir ārstnieciskā apkakles zonas masāža.Apkakles zonas masāžai ir pretsāpju iedarbība, kas atvieglo sāpju intensitāti, pazeminot CNS (Centrālās Nervu Sistēmas) uzbudinājumu. Masāžas rezultātā uzlabojas muskuļu, locītavu apasiņošana. Veicot apkakles zonas masāžu, uzlabojas arī smadzeņu apasiņošana, līdz ar to skābeklis brīvāk piekļūst smadzenēm. Iedarbojoties uz asinsvadu sistēmu, uzlabojas ādas, muskuļu un locītavu elastība un kustīgums. Tā uzlabo cilvēka darbspēju efektivitāti (fiziski un garīgi), kā arī mazina nogurumu un stresu. Tātad, ir patiešām daudz veidu, kā masāža labdabīgi iedarbojas uz ķermeni. Tad nu tālāk par to, ko sagaidīt no pašas masāžas. Apkakles zonas masāžā tiek masēta kakla daļa, plecu josla, starplāpstiņu zona (aptuveni līdz lāpstiņu apakšējam stūrim), kā arī no priekšpuses – krūšu muskulatūra un kakla muskuļi. Noteikti vēlos arī atzīmēt, ka katrs masieris vadās pec konkrēta masāžu protokola, kā arī, izvērtējot pacienta stāvokli, individuāli pielāgo masāžas intensitāti un regularitāti. Pirms masāžu kursa apmeklēšanas, vēlams būtu apmeklēt ārstējošo ārstu, vai fizioterapeitu, lai noskaidrotu, kāpēc ir radušās sāpes un dabūtu nosūtījumu (kurš tāpat ,visdrīzāk, ir vajadzīgs, ja vēlaties čeku sniegt apdrošinātājiem). Neatkarīgi no tā, vai pacients uz apkakles zonas masāžu ir nosūtīts no speciālistu puses, masieris ar katru pacientu strādā individuāli, izanalizējot vispārējās veselības problēmas, noskaidrojot sūdzības. Ļoti svarīga ir komunikācija starp masieri un pacientu. Masiera pienākums ir brīdināt par iespējamajām sajūtām pēc masāžas, piemeram kā, neliels reibonis, dulluma sajūta, var būt jutīga plecu josla (ziluma sajūta pieskaroties) u.tml. Masieris pirms katras nākamās reizes (it sevišķi sākuma posmā), izrunā ar pacientu viņa pašsajūtu pēc iepriekšējās masāžas, lai var izvērtēt pacienta stāvokli, ķermeņa reakciju un attiecīgi turpināt darboties. Mans lūgums jums- esiet godīgi un atklāti pret savu masieri visa masāžu kursa laikā, lai masāžas ietekme būtu produktīvāka. Noteikti vēlos piebilst, ka ne bieži, bet mēdz gadīties arī problēmas saasinājums (liekas, ka ir palicis sliktāk). Ja pacients nejūtas droši un šādā situācijā nezina, ko iesākt, no sirds iesaku sazināties ar savu masieri, lai vienotos par tālāko rīcību. Apkakles zonas masāžu kursu vēlams iziet 1 – 2 reizes gadā. Pēc tam, kad kurss ir noslēdzies, es saviem pacientiem iesaku apmeklēt masāžas profilaktiskos nolūkos, lai masāžām būtu ilgstošāka iedarbība, kā arī, uzsākot nākamo masāžu kursu, nebūtu jāsāk atkal no pilnīgas nulles (kad muskuļu saspringums atkal ir ļoti spēcīgs un ir parādījušās no tā izrietošās papildus sūdzības). Apkakles zonas masāžu var veikt ne tikai tiem, kas strādā ilgstoši sēžot, vai stāvot. Kā jau minēju sākumā, piespiedu pozas var būt dažādas. Piemēram, ilgstoši veicot vienu un to pašu darbību, ja visu laiku kaut kas jāceļ, jāliecas, rokdarbu darīšana u.tml. Ja jūtat stīvumu un/vai sāpes plecu daļā, starp lāpstiņām, parādījušās galvassāpes u.c. nevēlami simptomi, lūdzu, vērsieties pēc palīdzības pie ārstējošā ārsta, fizioterapeita, masiera, lai varētu uzsākt ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Raksta noslēgumā, vēlos piebilst, ka kombinējot apkakles zonas masāžu un ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita pavadībā, var veiksmīgāk un ātrāk uzlabot savu pašsajūtu un veselības stāvokli. NEPIERADINI SEVI PIE SĀPĒM UN RŪPĒJIES PAR SAVU VESELĪBU! Uz tikšanos Veselības Vēstniecības telpās. 🙂
Žokļa locītava
Ar žokļa jeb temporomandibulārās locītavas disfunkciju saskaras 30% iedzīvotāju, taču šī problēma biežāk ir izplatīta sieviešu vidū. Tā būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, bet tikai 3,6 – 7% iedzīvotāju meklē palīdzību un ārstē šo problēmu. Izlasot šo vārdu salikumu, pirmais speciālists, kurš ar šo problēmu varētu mums palīdzēt, noteikti nāk prātā – zobārsts, vai ar zobārstniecību saistītas personas. Bet šajā rakstā aprakstīšu situācijas, kad pie šīs problēmas palīgā var nākt tieši fizioterapeits. Vai esi novērojis: hroniskas sāpes, pastiprinātu jūtīgumu ap žokļa locītavu; diskomfortu plecu joslā, kas mēdz izstaroties uz kaklu vai galvu; izteiktas galvas sāpes, migrēnas, kas rezultējas ar saspringumu žoklī; sāpes žoklī pie ēdiena košļāšanas; limitētas kustības pie mutes atvēršanas, žokļa locītavas krakšķēšanu ēšanas, runāšanas laikā? Šie ir biežākie simptomi pie žokļa locītavas disfunkcijas, un ja esi ar kādu no šīm pazīmēm saskāries, tad silti iesaku izlasīt rakstu, lai no šīm problēmām/ diskomforta atsvešinātos. Aptuveni 60% gadījumos pie žokļa locītavas disfunkciju simptomātikas, nāk klāt arī aurāli (ar dzirdi saistīti) simptomi: Tinīts – troksnis, džingstoņa ausīs un galvā; Otaļģija – sāpes ausīs; Sajūta, ka ausīs ir ūdens; Līdzsvara zudums, ko bieži vien pavada dezorientācija telpā; Dzirdes zudums. Skatoties anatomiski – žokļa locītava pēc savas struktūras un funkcijām ķermenī ir unikāla, jo tās kustības notiek gan ap vertikālo, gan horizontālo asi, turklāt kustības notiek abās žokļa pusēs vienlaikus. Tā atrodas tieši pie auss un savieno augšžokli ar apakšžokli. Uzliekot abas rokas ausu apvidū un kustinot vai atverot un aizverot muti var sataustīt locītavas darbību. Locītavu disfunkcijas traucējumi var attīsties jau embrionālās attīstības posmā, būt iedzimti, kā arī attīstīties augšanas laikā, vai iegūt traumas rezultātā (sasitums, lūzums, mežģījums). Pie žokļa locītavas disfunkcijas izšķir trīs paveidus, kā rezultātā tā var rasties: strukturāli – zobu novietojums, sakodiens + galvas novietojums (nereti rezultējas arī ar stājas izmaiņām); ar pašu locītavu – starplocītavas diska dislokācija (piemērs); ar košanas muskuļiem, to saspringumu (zem šī var minēt arī psihosomatikas ietekmi), muskuloskeletāli. Fizioterapeits varēs palīdzēt tajos gadījumos, kad disfunkcija būs radusies muskuloskeletāli – muskuļu saspringuma un disbalansa rezultātā. Šī locītavas disfunkcija bieži vien rodas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, nepareiza sakodiena rezultātā košanas muskuļi strādā pastiprināti, vai tieši otrādi mazaktīvāk, kompensatoriski tiek izmainīts galvas un kakla novietojums un laika gaitā tiek izmainīta arī stāja. Cits piemērs būtu, kad pārlieku lielas spriedzes un stresa rezultātā ilgstoši tiek sasprindzināts žoklis un tā mazināšanai tiek bieži košļātas košļenes, kas vēl aktīvāk liek darboties košanas muskuļiem. Sekas ir – galvassāpes, sāpes žoklī, ausīs un sajūta, ka sāpētu zobi. Šādos gadījumos vislabāk ir sastrādāties speciālistu komandā, lai spētu novērst visus cēloņus. Tātad vislabākais efekts ir sadarboties kopā ar ortodontu, kurš palīdz novērst strukturāli izmainītu žokļa stāvokli ar zobu kapēm vai breketēm, platītes palīdzību, sliktākajos gadījumos ar ķirurģisku iejaukšanos. Ja pie vainas ir psihosomatika, piem. pastiprināta nervozitāte, tad vajadzētu sadarboties ar psihoterapeitu un uzsākt seansu kursu. Bet ko tad īsti ar žokļa locītavas problēmām darīs fizioterapeits? Rūpīgi ievāks anamnēzi (vari jau laicīgi no malas pavērot savus ikdienas paradumus – kuros brīžos jūt visvairāk diskomfortu, vai saskaries ar zobu griešanu naktī, uz kuru pusi naktīs galva tiek biežāk pagriezta un gulēts, kurā žokļa pusē ēdienu košana un košļāšana notiek vairāk, vai ikdienā ar zobiem kod sev vaigos/ lūpās, vai daudz izmanto košļājamās gumijas/ mīkstās želejkonfektes, kā un vai saspringst pleci, sejas mīmikas muskuļi, kakls, žoklis stresa situācijās); Izmērīs un novērtēs žokļa locītavas kustības, amplitūdu; Lokāli izpalpēs – sejas, žokļa, kakla un plecu daļas muskuļu tonusu/saspringumu; Izvērtēs disfunkcijas rašanās iemeslus – iespējams rekomendēs arī citu speciālistu konsultāciju (ortodonts, psihoterapeits); Kā arī izvērtēs kopējo funkcionālo stāvokli, apskatīs stāju; Kopīgi sastādīs terapijas plānu un uzsāks rehabilitāciju; Kā arī uz veiksmīgu rezultātu sniegs rekomendācijas, vingrojumus, ko pats varēsi sākt darīt mājās, lai atlabšana notiktu ātrāk. Žokļa locītavas sāpes un disfunkcija, tāpat kā jebkuras citas sāpes, var krietni traucēt dzīves kvalitātei, tāpēc tās nevajadzētu paciest ilgtermiņā. Tāpēc ļoti rekomendēju vērsties pie kāda no augstāk minētajiem speciālistiem, ja kāds no izteiktākajiem žokļa locītavas disfunkcijas simptomiem ir attiecināms uz tevi.