Nav īpašs noslēpums, ka mūsdienās arvien vairāk tiek novērota saslimšana ar muskuļu, skeleta un saistaudu arodslimībām, kuras izraisa piespiedu pozas darba vidē. Nereti ar tām sastopas tā saucamie “biroju darbinieki”, kuri ir “spiesti” atrasties konkrētās pozās, darbojoties ar datoru, telefonu. Jauns fakts nebūtu arī tas, ka ilgstoša strādāšana pie datora, atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka ķermeni, veicina pārāk lielu saspringumu plecu joslā, starplāpstiņu zonā, kakla muskuļos. Tomēr “birojnieki” nav vienīgie, kam ikdienā jāpavada garas stundas vienā pozā. Bez nu jau ļoti populārās un labi zināmās, sēdus pozas ,problēmas var radīt arī ilgstošas citas, neierastākas pozas, piemēram, stāvus, tupus u.tml. Arī tās, protams, nereti atstāj sekas tieši muguras, plecu un kakla daļās. Pēc manas pieredzes, viens no efektīviem veidiem, kā uzveikt pārmērīgu saspringumu muguras augšējā daļā, ir apkakles zonas masāža. Interesanti, ka tieši šī masāža ir arī viena no populārākajām sēdošā darba veicējiem. Tad nu mēģināšu nedaudz tuvāk iepazīstināt ar galveno problēmu cēloni -piespiedu pozas. Galvenais, kas būtu jāzin, tās ir statiskas jeb vienveidīgas. Pārsvarā tās notiek sēdus un stāvus. Atsevišķi varētu arī izcelt galvas pozas – ilgstoši noliekta, atliekta vai uz sāniem pagriezta galva, ko bieži vien ietekmē nepareizs darba galda augstums vai monitora novietojums (šeit, protams, varētu būt arī daudzi citi faktori, bet šie, manuprāt, būtu populārākie). Tomēr Jūs, iespējams, būtu pārsteigti uzzinot, cik daudz dažādu citu piespiedu pozu var būt. Cilvēkiem mūsdienās ir daudz interesantu nodarbju, tāpēc arī piespiedu pozas mēdz būt pat ļoti interesantas. Vēlos atzīmēt arī to, ka pēdējos gados ļoti aktuāls ir bijis darbs no mājām. Piekritīsiet, ka katrs no jums mājās strādājis tādos apstākļos, kādi ir pieejami (arī pusguļus dīvānā, vai dators atradies uz žurnālgaldiņa u.c.). Līdz ar to, arī šīs neērtās un ergonomiski nepareizās pozas atstāj nevēlamu ietekmi uz organismu. Tikai retais piedomā pie pareizas ergonomikas darba vidē. Bieži vien sēdēšana ir ar saliektu muguru, uz augšu uzrautiem pleciem. Darbojoties ar datoru, pleci atrodas uz priekšu ar savilktiem krūšu muskuļiem, skatiens bieži vērsts uz leju, vai pat nedaudz uz augšu saliektās muguras dēļ. Šajos vienveidīgajos, ilgstošajos stāvokļos muskuļi atrodas nedabīgi ilgā sasprindzinājumā, un tas, savukārt, sāk tieši iespaidot ķermeni. Pirmais, ko vajadzētu pieminēt ir palēnināta asinsrite, kas pakāpeniski izraisa nepietiekamu muskuļu, nervu un locītavu apasiņošanu. Tas, protams, rada vispārēju diskomfortu, galvassāpes, parādās galvas reiboņi, stīvuma sajūta kakla muskuļos, ko vēlāk jau var papildināt pat roku tirpšana un hronisks nogurums. Esmu ļoti bieži sastapusies ar pacientiem, kuriem šīs sūdzības ir jau gadiem ilgi un viņi nav mēģinājuši tās risināt. Man, personīgi, to ir skumji dzirdēt, zinot, ka saspringta apkakles zona ir viens no populārākajiem galvas sāpju iemesliem! Gribu jums arī atgādināt- pretsāpju medikamenti neārstē cēloni, tie vienkārši uz kādu brīdi liek jums aizmirst par sāpēm. Gadiem krājot šo saspringumu un nevēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem, medikamenti vairs nelīdzēs un arī ārstēšanas process būs daudz ilgāks. Kā viens no efektīviem ārstēšanas veidiem ir ārstnieciskā apkakles zonas masāža.Apkakles zonas masāžai ir pretsāpju iedarbība, kas atvieglo sāpju intensitāti, pazeminot CNS (Centrālās Nervu Sistēmas) uzbudinājumu. Masāžas rezultātā uzlabojas muskuļu, locītavu apasiņošana. Veicot apkakles zonas masāžu, uzlabojas arī smadzeņu apasiņošana, līdz ar to skābeklis brīvāk piekļūst smadzenēm. Iedarbojoties uz asinsvadu sistēmu, uzlabojas ādas, muskuļu un locītavu elastība un kustīgums. Tā uzlabo cilvēka darbspēju efektivitāti (fiziski un garīgi), kā arī mazina nogurumu un stresu. Tātad, ir patiešām daudz veidu, kā masāža labdabīgi iedarbojas uz ķermeni. Tad nu tālāk par to, ko sagaidīt no pašas masāžas. Apkakles zonas masāžā tiek masēta kakla daļa, plecu josla, starplāpstiņu zona (aptuveni līdz lāpstiņu apakšējam stūrim), kā arī no priekšpuses – krūšu muskulatūra un kakla muskuļi. Noteikti vēlos arī atzīmēt, ka katrs masieris vadās pec konkrēta masāžu protokola, kā arī, izvērtējot pacienta stāvokli, individuāli pielāgo masāžas intensitāti un regularitāti. Pirms masāžu kursa apmeklēšanas, vēlams būtu apmeklēt ārstējošo ārstu, vai fizioterapeitu, lai noskaidrotu, kāpēc ir radušās sāpes un dabūtu nosūtījumu (kurš tāpat ,visdrīzāk, ir vajadzīgs, ja vēlaties čeku sniegt apdrošinātājiem). Neatkarīgi no tā, vai pacients uz apkakles zonas masāžu ir nosūtīts no speciālistu puses, masieris ar katru pacientu strādā individuāli, izanalizējot vispārējās veselības problēmas, noskaidrojot sūdzības. Ļoti svarīga ir komunikācija starp masieri un pacientu. Masiera pienākums ir brīdināt par iespējamajām sajūtām pēc masāžas, piemeram kā, neliels reibonis, dulluma sajūta, var būt jutīga plecu josla (ziluma sajūta pieskaroties) u.tml. Masieris pirms katras nākamās reizes (it sevišķi sākuma posmā), izrunā ar pacientu viņa pašsajūtu pēc iepriekšējās masāžas, lai var izvērtēt pacienta stāvokli, ķermeņa reakciju un attiecīgi turpināt darboties. Mans lūgums jums- esiet godīgi un atklāti pret savu masieri visa masāžu kursa laikā, lai masāžas ietekme būtu produktīvāka. Noteikti vēlos piebilst, ka ne bieži, bet mēdz gadīties arī problēmas saasinājums (liekas, ka ir palicis sliktāk). Ja pacients nejūtas droši un šādā situācijā nezina, ko iesākt, no sirds iesaku sazināties ar savu masieri, lai vienotos par tālāko rīcību. Apkakles zonas masāžu kursu vēlams iziet 1 – 2 reizes gadā. Pēc tam, kad kurss ir noslēdzies, es saviem pacientiem iesaku apmeklēt masāžas profilaktiskos nolūkos, lai masāžām būtu ilgstošāka iedarbība, kā arī, uzsākot nākamo masāžu kursu, nebūtu jāsāk atkal no pilnīgas nulles (kad muskuļu saspringums atkal ir ļoti spēcīgs un ir parādījušās no tā izrietošās papildus sūdzības). Apkakles zonas masāžu var veikt ne tikai tiem, kas strādā ilgstoši sēžot, vai stāvot. Kā jau minēju sākumā, piespiedu pozas var būt dažādas. Piemēram, ilgstoši veicot vienu un to pašu darbību, ja visu laiku kaut kas jāceļ, jāliecas, rokdarbu darīšana u.tml. Ja jūtat stīvumu un/vai sāpes plecu daļā, starp lāpstiņām, parādījušās galvassāpes u.c. nevēlami simptomi, lūdzu, vērsieties pēc palīdzības pie ārstējošā ārsta, fizioterapeita, masiera, lai varētu uzsākt ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Raksta noslēgumā, vēlos piebilst, ka kombinējot apkakles zonas masāžu un ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita pavadībā, var veiksmīgāk un ātrāk uzlabot savu pašsajūtu un veselības stāvokli. NEPIERADINI SEVI PIE SĀPĒM UN RŪPĒJIES PAR SAVU VESELĪBU! Uz tikšanos Veselības Vēstniecības telpās. 🙂
