Menopauze (perimenopauze) un iegurņa pamatnes veselība
Par daudziem menopauzes priekšvēstnešiem mums nav lielu pārsteigumu – menstruālais cikls paliek neregulārs, mēs piedzīvojam mūsu “privātās vasaras” jeb citiem vārdiem karstuma viļņus, parādās grūtības aizmigt un ikdienu traucē garstāvokļa svārstības. Tas, par ko tiek runāts retāk, ir perimenopauzes simptomi, kas saistīti ar urīnpūsli un iegurņa pamatnes veselību. Kas ir perimenopauze Menopauze ir brīdis, kad sievietei 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes. Viss periods kopš pirmo simptomu parādīšanās līdz menopauzei tiek saukts par perimenopauzi. Vidēji menopauze notiek 51-53 gadu vecumā, bet perimenopauze var ilgt divus līdz četrus gadus (atsevišķi avoti min pat 10 gadus). Perimenopauze ir tas laiks, kad olnīcas sāk strādāt lēnāk, to ražoto hormonu daudzums samazinās, un tas mēdz izraisīt dažādus simptomus – parādās karstuma viļņi un nakts svīšana, mēnešreizes kļūst neregulāras un neprognozējamas, nomoka miega un aizmigšanas traucējumi, garstāvokļa svārstības, grūtības koncentrēties, samazinās libido. Kā perimenopauze ietekmē iegurņa pamatni Vairāki no perimenopauzes simptomiem, kas būtiski ietekmē sievietes dzīves kvalitāti, ir saistīti ar iegurņa pamatni. Šajā dzīves periodā sievietēm var parādīties kāda no iegurņa pamatnes disfunkcijām – urīna nesaturēšana, var novērot biežāku urinēšanu, nepieciešamību doties uz tualeti nakts laikā, iegurņa orgānu prolapsu, vaginālu sausumu, kas apgrūtina dzimumdzīvi, rada ikdienas diskomfortu, iekaisumu risku, utt. Pētījumi liecina, ka aptuveni 30-50% sieviešu, vecākas par 50 gadiem, saskārušās ar kāda veida urīna nesaturēšanu un simptomi biežāk parādījušies perimenopauzes un menopauzes laikā1 Kāda tajā loma hormoniem Par visu šo krāšņo siptomu buķeti lielā mērā mēs varam pateikties hormonu izmaiņām, konkrēti estrogēna ražošanas kritumam. Estrogēna samazināšanās tieši ietekmē kolagēna ražošanu, kam ir noteicošā loma ādas un saistaudu tonusa un struktūras uzturēšanā. Tādējādi mazinoties estrogēnam ne tikai āda kļūst plānāka un parādās vairāk grumbiņu, bet arī locītavas un saistaudi zaudē savas īpašības, muskuļi kļūst vājāki, samazinās to tonuss. Iegurņa pamatnes kontekstā tas nozīmē lielāku iespējamību saskarties ar, piemēram, urīna nesaturēšanu.Pētījumi liecina, ka hormonālo izmaiņu dēļ iegurņa pamatnes muskuļu spēks menopauzes laikā krītas par 30-50%2. Taču to, cik tieši daudz iegurņa pamatnes muskuļu masas varētu pazust, var ietekmēt vēl arī tādi faktori kā grūtniecību skaits, mazuļa dzimšanas svars un dzemdību veids (vaginālas dzemdības vai ķeizargrieziens), dzīvesstils, ķermeņa svars un vēl citi. Kā vislabāk sagatavoties perimenopauzei Ja esi saskārusies ar kādu no augstāk minētajiem simptomiem, pirmais, kas būtu jāizdara, vajadzētu konsultēties ar savu ginekologu, izrunāt visu par hormonu aizvietojošo terapiju, kurai ir gan savi plusi, gan mīnusi, bet tieši ginekologs spēs vislabāk atbildēt uz šiem jautājumiem tavu vajadzību un veselības kontekstā.Ārkārtīgi svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes. Muskuļu zudums cilvēkiem sākas jau pēc 35 gadu vecuma, un katras turpmākās desmitgades laikā mēs zaudējam 3-8% muskuļu masas. Ja fizisko aktivitāšu nav, pastāv sarkopēnijas risks – muskuļu masas, spēka un funkciju samazināšanās vecuma dēļ. Turklāt fiziskās aktivitātes, konkrēti spēka treniņi, palīdzēs saglabāt arī kaulu izturību3 un uzturēt optimālu svaru. Iegurņa veselības kontekstā var izcelt sekojošo: Trenēt iegurņa pamatnes muskuļus. Vispirms būtu vēlams noteikt pašreizējo iegurņa pamatnes muskuļu stāvokli – vai tiem trūkst spēka, izturības vai arī spējas pietiekami atslābināties. Saprast, vai tas, ko tu uzskati par iegurņa pamatnes sasprindzināšanu, tiešām ir tieši šo muskuļu aktivizēšana, vai arī saspringuma sajūtas radīšanai palīgā nāk kāju iekšējās daļas un dibena muskulatūra. Kad iegurņa pamatnes aktivizēšana ir apgūta, šīs iemaņas jāiek lietā ikdienas kustību laikā (pastaigājoties, veicot mājas soli), kā arī vingrošanas laikā. Neiet uz tualeti “katram gadījumam”. Estrogēna samazinājumam ir būtika ietekme uz urīnpūsli – tā sieniņas var palikt plānākas (un tādēļ vieglāk kairināmas), izmaiņas urīceļu gļotādā rada lielāku noslieci uz iekaisumiem. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi saglabāt vai attīstīt urīnpūšļa izturību. Urīnpūslis lielā mērā ir muskulis, kuram ir spēja izplesties, uzkrāt urīnu un sarauties, kad rodas iespēja apmeklēt tuaeti. Ja uz tualeti tu skrien arvien biežāk, urīnpūslis pakāpeniski zaudē savu elastību un pieprasa arvien biežāku skraidīšanu. Urīnpūšļa izturību var uztrenēt, kairināmību var samazināt, bet tas prasa zināmu pacietību. Nespiest tualetes apmeklējuma laikā. Iegurņa pamatnes muskuļiem, tostarp arī urīnceļu un anālās atveres sfinkteriem perimenopauzes laikā jau tā ir jāpiedzīvo visai lieli izaicinājumi, kas saistīti ar hormonālām izmaiņām, tādēļ papildu spiediena radīšana nokārtošanās laikā viņu izturību un tonusu ietekmē ļoti negatīvi. Labākais, ko darīt, apsēžoties uz poda, atslābināties un ļauties procesiem (šeit labi var palīdzēt elpošanas uzdevumi), papildu nespiežot. Perimenopauze un menopauze var būt izaicinājumiem piesātināts laika periods, taču ar sliktu pašsajūtu, dzīves kvalitātes samazināšanos, diskomfortu nevajadzētu samierināties. Ģimenes ārsts, ginekologs ir tie speciālisti, pie kuriem vērsties, ja sakrājušies jautājumi, ir sūdzības vai neskaidrības par šo sievietes dzīvi drastiski ietekmējošo laika periodu, savukārt pie iegurņa pamatnes fizioterapeita var vērsties ar visiem jautājumiem par ķermeņa pārmaiņām, pielāgošanos un īpaši par iegurņa pamatnes veselību. 1 Roth, T., et al. (2008). Urinary incontinence in postmenopausal women. Obstetrics & Gynecology. 2 Sran K, et al. (2015): “The impact of menopause on the pelvic floor muscles: a review of the literature”. Journal of Midlife Health. 3Harter, A., & Thompson, D. (2017). “Exercise for bone health: A review of the literature.” Journal of Musculoskeletal & Neuronal Interactions, 17(4), 190-201.
