fbpx

Veselības Vēstniecība

Fizioterapija

Piespiedu darba pozas

Nav īpašs noslēpums, ka mūsdienās arvien vairāk tiek novērota saslimšana ar muskuļu, skeleta un saistaudu arodslimībām, kuras izraisa piespiedu pozas darba vidē. Nereti ar tām sastopas tā saucamie “biroju darbinieki”, kuri ir “spiesti” atrasties konkrētās pozās, darbojoties ar datoru, telefonu. Jauns fakts nebūtu arī tas, ka ilgstoša strādāšana pie datora, atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka ķermeni, veicina pārāk lielu saspringumu plecu joslā, starplāpstiņu zonā, kakla muskuļos. Tomēr “birojnieki” nav vienīgie, kam ikdienā jāpavada garas stundas vienā pozā. Bez nu jau ļoti populārās un labi zināmās, sēdus pozas ,problēmas var radīt arī ilgstošas citas, neierastākas pozas, piemēram, stāvus, tupus u.tml. Arī tās, protams, nereti atstāj sekas tieši muguras, plecu un kakla daļās. Pēc manas pieredzes, viens no efektīviem veidiem, kā uzveikt pārmērīgu saspringumu muguras augšējā daļā, ir apkakles zonas masāža. Interesanti, ka tieši šī masāža ir arī viena no populārākajām sēdošā darba veicējiem. Tad nu mēģināšu nedaudz tuvāk iepazīstināt ar galveno problēmu cēloni -piespiedu pozas. Galvenais, kas būtu jāzin, tās ir statiskas jeb vienveidīgas. Pārsvarā tās notiek sēdus un stāvus. Atsevišķi varētu arī izcelt galvas pozas – ilgstoši noliekta, atliekta vai uz sāniem pagriezta galva, ko bieži vien ietekmē nepareizs darba galda augstums vai monitora novietojums (šeit, protams, varētu būt arī daudzi citi faktori, bet šie, manuprāt, būtu populārākie). Tomēr Jūs, iespējams, būtu pārsteigti uzzinot, cik daudz dažādu citu piespiedu pozu var būt. Cilvēkiem mūsdienās ir daudz interesantu nodarbju, tāpēc arī piespiedu pozas mēdz būt pat ļoti interesantas. Vēlos atzīmēt arī to, ka pēdējos gados ļoti aktuāls ir bijis darbs no mājām. Piekritīsiet, ka katrs no jums mājās strādājis tādos apstākļos, kādi ir pieejami (arī pusguļus dīvānā, vai dators atradies uz žurnālgaldiņa u.c.). Līdz ar to, arī šīs neērtās un ergonomiski nepareizās pozas atstāj nevēlamu ietekmi uz organismu.  Tikai retais piedomā pie pareizas ergonomikas darba vidē. Bieži vien sēdēšana ir ar saliektu muguru, uz augšu uzrautiem pleciem. Darbojoties ar datoru, pleci atrodas uz priekšu ar savilktiem krūšu muskuļiem, skatiens bieži vērsts uz leju, vai pat nedaudz uz augšu saliektās muguras dēļ. Šajos vienveidīgajos, ilgstošajos stāvokļos muskuļi atrodas nedabīgi ilgā sasprindzinājumā, un tas, savukārt, sāk tieši iespaidot ķermeni. Pirmais, ko vajadzētu pieminēt ir palēnināta asinsrite, kas pakāpeniski izraisa nepietiekamu muskuļu, nervu un locītavu apasiņošanu. Tas, protams, rada vispārēju diskomfortu, galvassāpes, parādās galvas reiboņi, stīvuma sajūta kakla muskuļos, ko vēlāk jau var papildināt pat roku tirpšana un hronisks nogurums. Esmu ļoti bieži sastapusies ar pacientiem, kuriem šīs sūdzības ir jau gadiem ilgi un viņi nav mēģinājuši tās risināt. Man, personīgi, to ir skumji dzirdēt, zinot, ka saspringta apkakles zona ir viens no populārākajiem galvas sāpju iemesliem! Gribu jums arī atgādināt- pretsāpju medikamenti neārstē cēloni, tie vienkārši uz kādu brīdi liek jums aizmirst par sāpēm. Gadiem krājot šo saspringumu un nevēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem, medikamenti vairs nelīdzēs un arī ārstēšanas process būs daudz ilgāks.  Kā viens no efektīviem ārstēšanas veidiem ir ārstnieciskā apkakles zonas masāža.Apkakles zonas masāžai ir pretsāpju iedarbība, kas atvieglo sāpju intensitāti, pazeminot CNS (Centrālās Nervu Sistēmas) uzbudinājumu. Masāžas rezultātā uzlabojas muskuļu, locītavu apasiņošana. Veicot apkakles zonas masāžu, uzlabojas arī smadzeņu apasiņošana, līdz ar to skābeklis brīvāk piekļūst smadzenēm. Iedarbojoties uz asinsvadu sistēmu, uzlabojas ādas, muskuļu un locītavu elastība un kustīgums. Tā uzlabo cilvēka darbspēju efektivitāti (fiziski un garīgi), kā arī mazina nogurumu un stresu. Tātad, ir patiešām daudz veidu, kā masāža labdabīgi iedarbojas uz ķermeni. Tad nu tālāk par to, ko sagaidīt no pašas masāžas. Apkakles zonas masāžā tiek masēta kakla daļa, plecu josla, starplāpstiņu zona (aptuveni līdz lāpstiņu apakšējam stūrim), kā arī no priekšpuses – krūšu muskulatūra un kakla muskuļi. Noteikti vēlos arī atzīmēt, ka katrs masieris vadās pec konkrēta masāžu protokola, kā  arī, izvērtējot pacienta stāvokli, individuāli pielāgo masāžas intensitāti un regularitāti. Pirms masāžu kursa apmeklēšanas, vēlams būtu apmeklēt ārstējošo ārstu, vai fizioterapeitu, lai noskaidrotu, kāpēc ir radušās sāpes un dabūtu nosūtījumu (kurš tāpat ,visdrīzāk, ir vajadzīgs, ja vēlaties čeku sniegt apdrošinātājiem). Neatkarīgi no tā, vai pacients uz apkakles zonas masāžu ir nosūtīts no speciālistu puses, masieris ar katru pacientu strādā individuāli, izanalizējot vispārējās veselības problēmas, noskaidrojot sūdzības.  Ļoti svarīga ir komunikācija starp masieri un pacientu. Masiera pienākums ir brīdināt par iespējamajām sajūtām pēc masāžas, piemeram kā, neliels reibonis, dulluma sajūta, var būt jutīga plecu josla (ziluma sajūta pieskaroties) u.tml. Masieris pirms katras nākamās reizes (it sevišķi sākuma posmā), izrunā ar pacientu viņa pašsajūtu pēc iepriekšējās masāžas, lai var izvērtēt pacienta stāvokli, ķermeņa reakciju  un attiecīgi turpināt darboties. Mans lūgums jums- esiet godīgi un atklāti pret savu masieri visa masāžu kursa laikā, lai masāžas ietekme būtu produktīvāka. Noteikti vēlos piebilst, ka ne bieži, bet mēdz gadīties arī problēmas saasinājums (liekas, ka ir palicis sliktāk). Ja pacients nejūtas droši un šādā situācijā nezina, ko iesākt, no sirds iesaku sazināties ar savu masieri, lai vienotos par tālāko rīcību. Apkakles zonas masāžu kursu vēlams iziet 1 – 2 reizes gadā. Pēc tam, kad kurss ir noslēdzies, es saviem pacientiem iesaku apmeklēt masāžas profilaktiskos nolūkos, lai masāžām būtu ilgstošāka iedarbība, kā arī,  uzsākot nākamo masāžu kursu, nebūtu jāsāk atkal no pilnīgas nulles (kad muskuļu saspringums atkal ir ļoti spēcīgs un ir parādījušās no tā izrietošās papildus sūdzības).  Apkakles zonas masāžu var veikt ne tikai tiem, kas strādā ilgstoši sēžot, vai stāvot. Kā jau minēju sākumā, piespiedu pozas var būt dažādas. Piemēram, ilgstoši veicot vienu un to pašu darbību, ja visu laiku kaut kas jāceļ, jāliecas, rokdarbu darīšana u.tml. Ja jūtat stīvumu un/vai sāpes plecu daļā, starp lāpstiņām, parādījušās galvassāpes u.c. nevēlami simptomi, lūdzu, vērsieties pēc palīdzības pie ārstējošā ārsta, fizioterapeita, masiera, lai varētu uzsākt ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.  Raksta noslēgumā, vēlos piebilst, ka kombinējot apkakles zonas masāžu un ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita pavadībā, var veiksmīgāk un ātrāk uzlabot savu pašsajūtu un veselības stāvokli. NEPIERADINI SEVI PIE SĀPĒM UN RŪPĒJIES PAR SAVU VESELĪBU! Uz tikšanos Veselības Vēstniecības telpās. 🙂  

Masāža jostas- krustu sāpju gadījumā

Aptuveni 80% pieaugušo dzīves laikā rodas sūdzības par muguras sāpēm jostas daļā un tas ir viens no biežākajiem ilgstošas darba nespējas iemesliem visā pasaulē. Vīrieši un sievietes ar šīm sāpēm saskarās vienādi bieži. Sāpju raksturs var atšķirties – no trulām pastāvīgām sāpēm līdz stiprām asām sāpēm, kas nereti izstaro arī uz ekstremitātēm. Sāpes var sākties gan pēkšņi – pēc kāda negadījuma (piemēram, kritiens) vai smaguma celšanas – gan pakāpeniski- no sēdoša darba, vienkārši mazkustīga dzīvesveida, kā arī regulāras pārlieku intensīvas slodzes vai ar vecumu saistītu izmaiņu dēļ. Sāpēm krustu rajonā var būt daudz dažādi iemesli. Pie biežākiem iemesliem varam pieksaitīt regulāri pārslogotus muguras krustu daļas muskuļus un citas struktūras, piemēram, cilvēkam daudzas stundas sēžot vai strādājot neērtā pozā. Sievietēm sāpes krustos dažkārt var parādīties grūtniecības laikā vai pēc tās, izstaipoties saitēm un rodoties problēmām ileosakrālajās locītavās. Iemesls var būt arī mazā iegurņa orgānu, it īpaši dzemdes un olnīcu slimības, nepareizs dzemdes stāvoklis, urīnpūšļa un urīnceļu slimības. Kā jebkurā sāpju vai saslimšanas gadījumā, pirmais solis ir noteikt to galvenos iemeslus un cēloņus. Arī pirms došanās uz ārstniecisko masāžu, būtu svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu, apmeklējot speciālistu, lai saprastu vai ārstnieciskā masāža pie konkrētā sāpju cēloņa var palīdzēt likvidēt vai samazināt nepatīkamos simptomus. Ja apskatam populārākās diagnozes, tad noteikti atradīsim tādus nosaukumus kā diska trūce, starpskriemeļu diska gredzena plīsums vai diska protrūzija vai izvelvēšanās. Visefektīvāk masāža palīdz, ja tā ir kā viens no pasākumiem kopējā ārstēšanas procesā, kur paralēli tiek strādāts arī ar pārējiem problēmas cēloņiem. Šāda sadarbība masierim bieži ir kopā ar fizioterapeitu. Ar masāžu jostas – krustu daļas sāpes novērst pilnībā nav iespējams, ja problēmu cēlonis ir nervu saknītes kairinājums, bet ir iespējams samazināt sāpes, kas rodas no pārlieku liela apkārt esošo muskuļu saspringuma dēļ, tādējādi atvieglojot ikdienu. Pacientam ierodoties uz masāžu pirmo reizi, vispirms tiek saprastas viņa sūdzības. Tad pacients tiek iepazīstināts ar to, kas masāžas laikā notiks ar ķermeni, par sajūtām, kuras var rasties masāžas laikā vai pēc tās. Ārstnieciskā masāža kā ārstniecisks process seko vadlīnijām, kuru ietvaros ir jāveic arī sāpīgāki paņēmieni, kas var nebūt patīkami procesa laikā. Tāpat jāņem vēra, ka, neskatoties uz to vai pacientu uz masāžu ir nosūtījis ārsts, fizioterapeits vai viņš uz to profilaktiski ir ieradies pats, masieris pie vadlīnijām pieturās, lai sasniegtu vēlamo ārstniecisko efektu. Pēc masāžas tiek pārrunāts arī par to, kā ikdienā pašam sev palīdzēt un kā, kopīgi strādājot, ir iespējams iegūt ātrāku atlabšanas procesu. Tā kā ar katru pacientu tiek strādāts individuāli, nepieciešamo masāžu biežums, ilgums un reižu skaits var atšķirties. Tāpat jāņem vērā, ka katra pacienta ķermenis var reaģēt uz masāžu dažādi – kāds atvieglojumu jūt uzreiz pēc masāžas un tas saglabājas līdz nākamajai masāžas reizei, kāds to izjūt tikai pēc vairākām masāžas reizēm.  Masāžas pozitīvā ietekme uz ķermeni ir plaši atzīta, bet joprojām pētījumos nav līdz galam izprasta. Šobrīd tiek uzskatīts, ka masāža palīdz samazināt muskuļu saspringumu, normalizēt muskuļu tonusu, uzlabot masētās zonas asinsriti, uzlabot limfas plūsmu, mazināt psihoemocionālo slodzi. Attiecīgi, ja daļas no problēmu cēloņa ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, tad masāža var palīdzēt mazināt konkrētās sūdzības. Regulāri kustoties, vingrojot un apmeklējot masāžas ir iespējams izvairīties no dažāda veida sāpēm ķermenī, īpaši šobrīd, kad mēs daudz laika pavadām mājās.

Žokļa locītava

Ar žokļa jeb temporomandibulārās locītavas disfunkciju saskaras 30% iedzīvotāju, taču šī problēma biežāk ir izplatīta sieviešu vidū. Tā būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, bet tikai 3,6 – 7% iedzīvotāju meklē palīdzību un ārstē šo problēmu. Izlasot šo vārdu salikumu, pirmais speciālists, kurš ar šo problēmu varētu mums palīdzēt, noteikti nāk prātā – zobārsts, vai ar zobārstniecību saistītas personas. Bet šajā rakstā aprakstīšu situācijas, kad pie šīs problēmas palīgā var nākt tieši fizioterapeits. Vai esi novērojis: hroniskas sāpes, pastiprinātu jūtīgumu ap žokļa locītavu; diskomfortu plecu joslā, kas mēdz izstaroties uz kaklu vai galvu; izteiktas galvas sāpes, migrēnas, kas rezultējas ar saspringumu žoklī; sāpes žoklī pie ēdiena košļāšanas; limitētas kustības pie mutes atvēršanas, žokļa locītavas krakšķēšanu ēšanas, runāšanas laikā? Šie ir biežākie simptomi pie žokļa locītavas disfunkcijas, un ja esi ar kādu no šīm pazīmēm saskāries, tad silti iesaku izlasīt rakstu, lai no šīm problēmām/ diskomforta atsvešinātos. Aptuveni 60% gadījumos pie žokļa locītavas disfunkciju simptomātikas, nāk klāt arī aurāli (ar dzirdi saistīti) simptomi: Tinīts – troksnis,  džingstoņa ausīs un galvā; Otaļģija – sāpes ausīs; Sajūta, ka ausīs ir ūdens; Līdzsvara zudums, ko bieži vien pavada dezorientācija telpā; Dzirdes zudums. Skatoties anatomiski – žokļa locītava pēc savas struktūras un funkcijām ķermenī ir unikāla, jo tās kustības notiek gan ap vertikālo, gan horizontālo asi, turklāt kustības notiek abās žokļa pusēs vienlaikus. Tā atrodas tieši pie auss un savieno augšžokli ar apakšžokli. Uzliekot abas rokas ausu apvidū un kustinot vai atverot un aizverot muti var sataustīt locītavas darbību.  Locītavu disfunkcijas traucējumi var attīsties jau embrionālās attīstības posmā, būt iedzimti, kā arī attīstīties augšanas laikā, vai iegūt traumas rezultātā (sasitums, lūzums, mežģījums). Pie žokļa locītavas disfunkcijas izšķir trīs paveidus, kā rezultātā tā var rasties: strukturāli – zobu novietojums, sakodiens + galvas novietojums (nereti rezultējas arī ar stājas izmaiņām);  ar pašu locītavu – starplocītavas diska dislokācija (piemērs); ar košanas muskuļiem, to saspringumu (zem šī var minēt arī psihosomatikas ietekmi), muskuloskeletāli. Fizioterapeits varēs palīdzēt tajos gadījumos, kad disfunkcija būs radusies muskuloskeletāli –  muskuļu saspringuma un disbalansa rezultātā. Šī locītavas disfunkcija bieži vien rodas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, nepareiza sakodiena rezultātā košanas muskuļi strādā pastiprināti, vai tieši otrādi mazaktīvāk, kompensatoriski tiek izmainīts galvas un kakla novietojums un laika gaitā tiek izmainīta arī stāja. Cits piemērs būtu, kad pārlieku lielas spriedzes un stresa rezultātā ilgstoši tiek sasprindzināts žoklis un tā mazināšanai tiek bieži košļātas košļenes, kas vēl aktīvāk liek darboties košanas muskuļiem. Sekas ir – galvassāpes, sāpes žoklī, ausīs un sajūta, ka sāpētu zobi. Šādos gadījumos vislabāk ir sastrādāties speciālistu komandā, lai spētu novērst visus cēloņus.  Tātad vislabākais efekts ir sadarboties kopā ar ortodontu, kurš palīdz novērst strukturāli izmainītu žokļa stāvokli ar zobu kapēm vai breketēm, platītes palīdzību, sliktākajos gadījumos ar ķirurģisku iejaukšanos. Ja pie vainas ir psihosomatika, piem. pastiprināta nervozitāte, tad vajadzētu sadarboties ar psihoterapeitu un uzsākt seansu kursu. Bet ko tad īsti ar žokļa locītavas problēmām darīs fizioterapeits? Rūpīgi ievāks anamnēzi (vari jau laicīgi no malas pavērot savus ikdienas paradumus –  kuros brīžos jūt visvairāk diskomfortu, vai saskaries ar zobu griešanu naktī, uz kuru pusi naktīs galva tiek biežāk pagriezta un gulēts,  kurā žokļa pusē ēdienu košana un košļāšana notiek vairāk, vai ikdienā ar zobiem kod sev vaigos/ lūpās, vai daudz izmanto košļājamās gumijas/ mīkstās želejkonfektes, kā un vai saspringst pleci, sejas mīmikas muskuļi, kakls, žoklis stresa situācijās); Izmērīs un novērtēs žokļa locītavas kustības, amplitūdu; Lokāli izpalpēs – sejas, žokļa, kakla un plecu daļas muskuļu tonusu/saspringumu; Izvērtēs disfunkcijas rašanās iemeslus – iespējams rekomendēs arī citu speciālistu konsultāciju (ortodonts, psihoterapeits); Kā arī izvērtēs kopējo funkcionālo stāvokli, apskatīs stāju; Kopīgi sastādīs terapijas plānu un uzsāks rehabilitāciju; Kā arī uz veiksmīgu rezultātu sniegs rekomendācijas, vingrojumus, ko pats varēsi sākt darīt mājās, lai atlabšana notiktu ātrāk. Žokļa locītavas sāpes un disfunkcija, tāpat kā jebkuras citas sāpes, var krietni traucēt dzīves kvalitātei, tāpēc tās nevajadzētu paciest ilgtermiņā. Tāpēc ļoti rekomendēju vērsties pie kāda no augstāk minētajiem speciālistiem, ja kāds no izteiktākajiem žokļa locītavas disfunkcijas simptomiem ir attiecināms uz tevi.