Aptuveni 80% pieaugušo dzīves laikā rodas sūdzības par muguras sāpēm jostas daļā un tas ir viens no biežākajiem ilgstošas darba nespējas iemesliem visā pasaulē. Vīrieši un sievietes ar šīm sāpēm saskarās vienādi bieži. Sāpju raksturs var atšķirties – no trulām pastāvīgām sāpēm līdz stiprām asām sāpēm, kas nereti izstaro arī uz ekstremitātēm. Sāpes var sākties gan pēkšņi – pēc kāda negadījuma (piemēram, kritiens) vai smaguma celšanas – gan pakāpeniski- no sēdoša darba, vienkārši mazkustīga dzīvesveida, kā arī regulāras pārlieku intensīvas slodzes vai ar vecumu saistītu izmaiņu dēļ.
Sāpēm krustu rajonā var būt daudz dažādi iemesli. Pie biežākiem iemesliem varam pieksaitīt regulāri pārslogotus muguras krustu daļas muskuļus un citas struktūras, piemēram, cilvēkam daudzas stundas sēžot vai strādājot neērtā pozā. Sievietēm sāpes krustos dažkārt var parādīties grūtniecības laikā vai pēc tās, izstaipoties saitēm un rodoties problēmām ileosakrālajās locītavās. Iemesls var būt arī mazā iegurņa orgānu, it īpaši dzemdes un olnīcu slimības, nepareizs dzemdes stāvoklis, urīnpūšļa un urīnceļu slimības.
Kā jebkurā sāpju vai saslimšanas gadījumā, pirmais solis ir noteikt to galvenos iemeslus un cēloņus. Arī pirms došanās uz ārstniecisko masāžu, būtu svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu, apmeklējot speciālistu, lai saprastu vai ārstnieciskā masāža pie konkrētā sāpju cēloņa var palīdzēt likvidēt vai samazināt nepatīkamos simptomus. Ja apskatam populārākās diagnozes, tad noteikti atradīsim tādus nosaukumus kā diska trūce, starpskriemeļu diska gredzena plīsums vai diska protrūzija vai izvelvēšanās.
Visefektīvāk masāža palīdz, ja tā ir kā viens no pasākumiem kopējā ārstēšanas procesā, kur paralēli tiek strādāts arī ar pārējiem problēmas cēloņiem. Šāda sadarbība masierim bieži ir kopā ar fizioterapeitu. Ar masāžu jostas – krustu daļas sāpes novērst pilnībā nav iespējams, ja problēmu cēlonis ir nervu saknītes kairinājums, bet ir iespējams samazināt sāpes, kas rodas no pārlieku liela apkārt esošo muskuļu saspringuma dēļ, tādējādi atvieglojot ikdienu.
Pacientam ierodoties uz masāžu pirmo reizi, vispirms tiek saprastas viņa sūdzības. Tad pacients tiek iepazīstināts ar to, kas masāžas laikā notiks ar ķermeni, par sajūtām, kuras var rasties masāžas laikā vai pēc tās.
Ārstnieciskā masāža kā ārstniecisks process seko vadlīnijām, kuru ietvaros ir jāveic arī sāpīgāki paņēmieni, kas var nebūt patīkami procesa laikā. Tāpat jāņem vēra, ka, neskatoties uz to vai pacientu uz masāžu ir nosūtījis ārsts, fizioterapeits vai viņš uz to profilaktiski ir ieradies pats, masieris pie vadlīnijām pieturās, lai sasniegtu vēlamo ārstniecisko efektu. Pēc masāžas tiek pārrunāts arī par to, kā ikdienā pašam sev palīdzēt un kā, kopīgi strādājot, ir iespējams iegūt ātrāku atlabšanas procesu. Tā kā ar katru pacientu tiek strādāts individuāli, nepieciešamo masāžu biežums, ilgums un reižu skaits var atšķirties. Tāpat jāņem vērā, ka katra pacienta ķermenis var reaģēt uz masāžu dažādi – kāds atvieglojumu jūt uzreiz pēc masāžas un tas saglabājas līdz nākamajai masāžas reizei, kāds to izjūt tikai pēc vairākām masāžas reizēm.
Masāžas pozitīvā ietekme uz ķermeni ir plaši atzīta, bet joprojām pētījumos nav līdz galam izprasta. Šobrīd tiek uzskatīts, ka masāža palīdz samazināt muskuļu saspringumu, normalizēt muskuļu tonusu, uzlabot masētās zonas asinsriti, uzlabot limfas plūsmu, mazināt psihoemocionālo slodzi. Attiecīgi, ja daļas no problēmu cēloņa ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, tad masāža var palīdzēt mazināt konkrētās sūdzības.
Regulāri kustoties, vingrojot un apmeklējot masāžas ir iespējams izvairīties no dažāda veida sāpēm ķermenī, īpaši šobrīd, kad mēs daudz laika pavadām mājās.
