Parasti šo terminu “diastāze” izmanto pēcdzemdību kontekstā, taču tā nebūt nav vienīgā cilvēku grupa, kura ar to var sastapties. Diastāze var būt arī nedzemdējušām sievietēm, kurām ir izteikts liekais svars, arī vīriešiem ar tā saucamo “alus vēderu”, kā arī svarcēlājiem un citiem sportistiem, kuri cēluši pārlieku lielus svarus. Bet šoreiz arī es vairāk runāšu par diastāzi pēc grūtniecības. Lai labāk saprastu, kā izskatās stāvoklis, kuru saucam par diastāzi, apskatīsim vienkāršotu vēdera muskulatūras jeb presītes uzbūvi (sk. att.). Presīte sastāv no vairākām muskuļu grupām, piemēram, taisnā, slīpā un sānu vēdera prese. Diastāze ietekmē taisno vēdera presi. Vēdera priekšējo sienu veido vēdera taisnais muskulis, baltā līnija (aponeiroze) un zemādas tauku slānis. Diastāze (no latīņu diastasis recti) ir palielināta sprauga starp labo un kreiso taisno vēdera muskuli. Principā, katrai sievietei pēc dzemdībām ir diastāze. Vēdera muskuļi un tos savienojošie saistaudi ilgstoši ir bijuši iestiepti un uzreiz pēc dzemdībām pilnībā nesavienojas. Tāpēc jaunā māmiņa neilgi pēc dzemdībām ir jāsargā no smagumu celšanas, cik vien iespējams. Tādā veidā tiks mazināts ķermenim nodarītais kaitējums un sieviete pati varēs ātrāk atgūt savu fizisko veselību (bērniņu, protams, var un vajag ņemt rokās, taču bērns+ rati/ kulba tomēr sver pietiekami daudz). Ja ir kas tāds, no kā celšanas nevar izvairīties, to vajag darīt, cienot un saudzējot savu ķermeni, cik iespējams, piemēram, ievērojot pareizu svaru celšanas ergonomiku. Kā arī diastāze ir viens no lielajiem iemesliem, kāpēc nevienai sievietei uzreiz pēc dzemdībām nevajadzētu sākt ar fiziski smagiem treniņiem. Daudzām sievietēm liekas, ka var darīt tikpat, cik pirms grūtniecības, taču jāņem vērā, ka ķermenim ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos no grūtniecības un fiziskajai slodzei ir jābūt pārdomātai un saprātīgai. To, cik liela diastāze ir, sākumā var pārbaudīt pati jaunā māmiņa, iztaustot šo vēdera muskuļu savienojuma vietu. Visvieglāk to izdarīt ievērojot sekojošas norādes: Jāapguļas uz muguras ar saliektām kājām; Jāatbrīvo vēdera muskuļi un jāpieliek divi pirksti nabas rajonā (var iztaustīt gan virs, gan zem nabas); Jāceļ galva uz augšu un ar pirkstiem jāsajūt, vai starp vēdera muskuļiem ir sprauga Precīzāk diastāzes lielumu var noteikt ar ultrasonogrāfijas palīdzību izmērot attālumu starp kreiso un labo taisno vēdera muskuli. Par „īstu” diastāzi var saukt spraugu, kura ir vismaz 2 pirkstu (~2.5 cm) platumā. Šādā gadījumā būtu ļoti ieteicams pieteikties vizītei pie fizioterapeita vai ģimenes ārsta. Gadījumos, kad šī sprauga ir mazāka vai pat nav konstatējama agrīnā pēcdzemdību periodā, mēs to saucam par „funkcionālu” diastāzi. Lai arī šajā situācijā lielam satraukumam nav pamata, jāņem vērā, ka vēdera muskuļi tāpat ir nobīdījušies un vāji, un ar tiem vajadzētu strādāt, lai situāciju nepadarītu sliktāku. Analoģiska situācija traumatoloģijā varētu būt, kad rentgenā redzama tikai neliela plaisa kaulā (pilna lūzuma vietā). Šādā gadījumā parasti lūzuma vietu ģipsī neliek, bet tāpat nepieciešams samazināt slodzi uz konkrēto vietu un izvairīties no atkārtotas šīs vietas traumēšanas. Ja sievietei ir tikai „funkcionāla” diastāze, nepareizi ceļot smagumus/ ceļot pārlieku lielus smagumus, ir liels risks, ka parādīsies īsta diastāze. Ja ir šī funkcionālā diastāze, pirms atgriešanās pie sporta aktivitātēm (skriešana, basketbols, volejbols utt), būtu nepieciešams stiprināt korsetes muskuļus, jo jebkurā gadījumā pēc grūtniecības tie nav tik stipri kā pirms tās. Tas nozīmē, ka, atgriežoties sportā ar pilnu jaudu bez muskuļu korsetes sagatavošanas, iespējams iedzīvoties dažādās traumās un sūdzībās. Ja sieviete pirms grūtniecības nav bijusi fiziski aktīva, arī pēc tam neplāno aktīvi sportot, un viņai ir funkcionāla diastāze, sūdzības, kas saistītas ar šīs diastāzes esamību, visdrīzāk neparādīsies. Ja tika uztaustīta sprauga 2 pirkstu platumā, tad ir nepieciešams tai pievērsties nopietnāk un ievērot fizioterapeita sniegtās rekomendācijas. Ir vairākas metodes, ar kurām fizioterapeits var palīdzēt jums šo diastāzi mazināt. Un, ja runājam par vingrošanu, tad šādā situācijā vēl nozīmīgāka loma ir vingrojumu izpildes kvalitātei. Nepareizi/ nekvalitatīvi izpildīti vingrojumi var nodarīt lielāku skādi kā to nepildīšana vispār. Piemēram, ar parastiem klasiskās vēdera preses vingrojumiem diastāzi labot nevar, īstenībā, tādus pat būtu aizliegts veikt, jo tas var izraisīt vēl lielāku vēdera muskuļu nobīdi abos virzienos. Sievietes diastāzi parasti pamana kā vizuāli redzamu vēderiņu, lai gan ir atgriezies pirmsgrūtniecības svars. Ieturot par nelielu maltīti, vēders izskatās tā, ir kā sieviete atkal būtu stāvoklī. Būtiski ir saprast, ka diastāze nav tikai vizuāla problēma, tā var radīt arī dažādas sāpes un sūdzības atkarībā no tā, cik liela tā ir. Jo lielāka diastāze ir izveidojusies, jo nepatīkamākas sekas tā rada. Būtiski šādos gadījumos ir tas, ka vēdera priekšējās siena ir tik vāja, ka iekšējie orgāni burtiski “veļas uz āru” tādā veidā radot arī vēdera priekšējās sienas trūces (tautā saukta par bruku). Šādā gadījumā iekšējos orgānus no ārējās vides pasargā vien aponeiroze un āda, kas palielina ikdienas traumatisma riskus. Ja diastāze ir lielāka par 2.5 cm, arī tad pie fizioterapeita rekomendēts doties, lai izvērtētu iespējas šo diastāzi mazināt ar vingrošanām, teipošanu un citām metodēm. Mēdz būt gadījumi, kad diastāze ir tik liela, ka nepieciešama pat operācija. Bet pirms tam noteikti ir vērts mēģināt neoperatīvu ārstēšanu, jo arī pēc šādas operācijas noteikti nāksies apmeklēt fizioterapeitu, lai stiprinātu vēdera muskulatūru un nenonāktu iepriekšējā stadijā. To, cik liela diastāze būs pēc grūtniecības, ietekmē dažādi faktori, piemēram, sievietes vecums, ģenētiskie faktori, gaidāmo bērniņu skaits, tas, kurā grūtniecība pēc kārtas šī ir, arī tas, kādā guļā bērniņš atrodas dzemdē. Nozīmīgs faktors noteikti ir arī tas, vai sieviete uzreiz pēc dzemdībām ir cēlusi smagumus vai tomēr sevi saudzējusi. Tā kā diastāze ir ļoti bieži sastopama diagnoze pēc dzemdībām, mans galvenais ieteikums būtu to apzināties un morāli tam sagatavoties. Vajadzētu pieņemt kā normālu praksi to, ka ķermenim pēc dzemdībām nepieciešams papildus darbs, tāpēc tam ir jāieplāno laiks jau iepriekš. Manuprāt, lielāka izpratne par diastāzi palīdzētu veiksmīgāk tik galā ar to un ļautu izvairīties no potenciālām veselības problēmām nākotnē. Ceru, ka raksts jums bija noderīgs un gadījumā, ja rodas kādi papildus jautājumi, tad droši varat ar mums sazināties!