fbpx

Veselības Vēstniecība

diastāze

Iegurņa pamatnes disfunkcija

Cilvēka iegurņa pamatne ir viena no ikdienas slodzei visvairāk pakļautajām ķermeņa daļām. Ja lielie muskuļi mūsu ķermenī visbiežāk stiepjas pāri kauliem un locītavām, proti, tiem ir nosacīts atbalsts, iegurņa pamatnes muskuļi burtiski karājas gaisā. Tos var iztēloties kā batutu. Katrs solis, palēciens, pietupiens rada spiedienu uz iegurņa pamatni, kurai kā batutam šo slodzi vajadzētu absorbēt – iestiepjoties un uzreiz atgūstot sākotnējo formu. Taču ne vienmēr tā notiek.

Ķeizargrieziens fizioterapeita skatījumā

Vairākkārt esmu dzirdējusi sieviešu diskusijas par tēmām, kas saistītas ar bērniņa gaidīšanas laiku, dzemdībām, ķeizargriezieniem. Un diezgan populārs ir viedoklis, ka „es varētu izvēlēties ķeizargriezienu šādu vai citādu iemeslu dēļ”. Dzemdību speciālisti, ginekologi un citi šīs jomas pārstāvji šo jautājumu noteikti varētu nokomentēt no sava skatu punkta, bet mani, kā fizioterapeitu, šis viss ļoti izbrīna. Un es šeit nerunāju par emocionālajiem aspektiem, ar ko jaunā māmiņa saskaras pēc ķeizargrieziena, vairāk es vēlos vērst uzmanību tieši uz strukturālām niansēm ar ko nākas saskarties pēc šīs operācijas. Ķeizargrieziens ir nopietna ķirurģiska iejaukšanās, kas nereti, kā jau jebkura operācija, var radīt dažādas komplikācijas. Protams, ir daudzas situācijas, kad tā, bez šaubām, ir pareizākā izvēle un tādos gadījumos netiek uzsākta diskusija- gribu vai negribu, tad tā ir nepieciešamība. Ko tad tas īsti nozīmē IZVĒLĒTIES ĶEIZARGRIEZIENU?! Manās ausīs tas izklausās tā, it kā mēs stāvētu lielveikalā pie kases un izvēlētos – to, lūk, es ņemšu un to- nē.  Ķeizargrieziens var būt gan plānveida (piemēram, ja ir vairāku augļu grūtniecība, ja bērns dzemdē atrodas nepareizā guļā u.c. iemesli), gan neplānots (piemēram, ja notikusi placentas atslāņošanās vai ir konstatēta nesaderība starp augļa galviņas un topošās māmiņas iegurņa izmēru u.c. iemesli).  Ko tad darīt, ja ķeizargrieziens ir veikts? Jau pirmajā dienā pēc ķeizargrieziena, jaunā māmiņa var sākt ar elpošanas vingrojumiem un vieglu vēdera aktivizēšanu caur tiem (uz izelpu „nabiņa viegli jāvelk uz iekšu”). Elpošanas vingrojumu izpilde un viegla vēderpreses sasprindzināšana veicinās asinsriti kopumā, mazinās tūsku un stimulēs dzīšanas procesus. Atveseļošanās posms sievietei pēc ķeizargrieziena noteikti būs ilgāks nekā pēc dabīgām dzemdībām. Gan pēc dabīgām dzemdībām, gan pēc ķeizargrieziena sievietes ķermenim ir jāļauj atkopties pakāpeniski. Grūtniecības laikā izstieptie audi (dzemde, āda utt.) savu sākotnējo formu neatgūs ne dienas, ne mēneša laikā, tam visam ir vajadzīgs LAIKS un to mēs nevaram apiet ar citām metodēm. Tas, ka sievietei ir bijis ķeizargrieziens, ir tikai papildus nianse grūtniecībai. Vismaz 6 -8 nedēļas pēc ķeizargrieziena operācijas, sievietei nevajadzētu celt neko smagāku nekā viņas mazulis.   Katra sieviete pēc ķeizargrieziena jūtas citādāk. Kamēr vienai liekas, ka var skriet un lekt un nav nekādu sūdzību (jā, arī šādi gadās, taču rekomendēju nesaforsēt un neuzsākt pārlieku intensības fiziskās aktivitātes), tikmēr citai nav spēka piecelties no gultas un vēders ir izteikti jūtīgs kā uz kustību, tā pieskārienu. Jebkurā gadījumā, ja viss ir noritējis veiksmīgi, uzreiz pēc ķeizargrieziena operācijas var celties un staigāt. Pirmajās dienās vēlams to darīt pakāpeniski, ieklausoties sava ķermeņa sajūtās.  Arī bez ķeizargrieziena operācijas sievietei pēc dzemdībām nevajadzētu ar pilnu jaudu atgriezties iepriekšējās intensitātes treniņos. Kā svarīgs moments ir jāņem vērā arī fakts, ka sievietei pēc grūtniecības (vienalga ir vai nav bijis ķeizargrieziens) var būt diastāze (par šo tēmu rakstīju jau iepriekš). Mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes var uzsākt pakāpeniski, ne ātrāk kā 6 nedēļas pēc dzemdībām. Tas, kādi vingrojumi ir jāveic, noteikti ir atkarīgs no tā, kāda fiziskā sagatavotība sievietei ir bijusi pirms grūtniecības un grūtniecības laikā. Pēc ķeizargrieziena, kā jau pēc operācijas, paliek rēta. Pēdējos gados veiktiem ķeizargriezieniem rēta atrodas uz bikini līnijas un ir aptuveni 10 cm gara, taču var arī būt, ka pēc ķeizargrieziena palikusi vertikāla rēta no nabas uz leju. Šie ir rētaudi, kas atrodas  mums redzamā vietā uz ādas, taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka arī dzemdes sieniņā ir rēta pēc ķeizargrieziena operācijas. Ja mēs runājam par kosmētisko pusi, tad situācijās, kad dzīšanas procesi norit labi un rētā nerodas iekaisums, tad jau pēc aptuveni 6- 8 mēnešiem rēta uz vēdera var būt pavisam smalka un ar aci knapi saskatāma, taču zem rētas jebkurā gadījumā izveidojas rētaudi.   Jau iepriekš rakstīju par to, kā rētas var ietekmēt mūsu ķermeņa funkcionalitāti.  Sākumā, pēc ķeizargrieziena operācijas, rētai ir jāļauj sadzīt. Rētošanās ir dabīgs dzīšanas process un katra rēta dzīst citādi atkarībā no lokācijas, dziļuma, lieluma un citiem faktoriem. Aptuveni divus mēnešus pēc ķeizargrieziena operācijas (tomēr vēlos uzsvērt, ka katram cilvēkam tas notiek dažādi, tāpēc ir svarīgi sadarboties gan ar savu ginekologu, gan fizioterapeitu) ar ķeizargrieziena rētu var sākt strādāt aktīvāk. Ja rētaudi ir blīvi un neelastīgi, tie ietekmē gan iekšējo orgānu kustīgumu (dzemdi, olnīcas, resno un tievās zarnas, utt.), gan iegurņa kaulu novietojumu un jostas skriemeļu stāvokli, kā rezultātā var parādīties dažādas sūdzības. Lai šīs ar rētu saistītās sūdzības neparādītos, to var sākt mobilizēt arī profilaktiski. Jo saaugumus nevar vienreiz izstrādāt un izstiept. Ir svarīgi ik pa laikam par viņiem atcerēties un izkustināt. Kā to darīt mājas apstākļos, var iemācīt ārsts/ osteopāts vai fizioterapeits.   Pat tad, ja ķeizargrieziena operācija bijusi 10 vai vairāk gadus atpakaļ, dažādas sāpes, kas saistās ar saaugumiem vēdera dobumā var risināt veicot pareizu rētas mobilizāciju. Tāpat rētaudu mobilitāti palīdz uzlabot arī sports un kustības kopumā. Ja Tev ir ķeizargrieziena rēta un kādas hroniskas sūdzības ar kuru risināšanu ir grūtības, iespējams, pie vainas ir tieši ķeizargrieziena rēta.   

Diastāze

Parasti šo terminu “diastāze” izmanto pēcdzemdību kontekstā, taču tā nebūt nav vienīgā cilvēku grupa, kura ar to var sastapties. Diastāze var būt arī nedzemdējušām sievietēm, kurām ir izteikts liekais svars, arī vīriešiem ar tā saucamo “alus vēderu”, kā arī svarcēlājiem un citiem sportistiem, kuri cēluši pārlieku lielus svarus. Bet šoreiz arī es vairāk runāšu par diastāzi pēc grūtniecības. Lai labāk saprastu, kā izskatās stāvoklis, kuru saucam par diastāzi, apskatīsim vienkāršotu vēdera muskulatūras jeb presītes uzbūvi (sk. att.). Presīte sastāv no vairākām muskuļu grupām, piemēram, taisnā, slīpā un sānu vēdera prese. Diastāze ietekmē taisno vēdera presi. Vēdera priekšējo sienu veido vēdera taisnais muskulis, baltā līnija (aponeiroze) un zemādas tauku slānis. Diastāze (no latīņu diastasis recti) ir palielināta sprauga starp labo un kreiso taisno vēdera muskuli. Principā, katrai sievietei pēc dzemdībām ir diastāze. Vēdera muskuļi un tos savienojošie saistaudi ilgstoši ir bijuši iestiepti un uzreiz pēc dzemdībām pilnībā nesavienojas. Tāpēc jaunā māmiņa neilgi pēc dzemdībām ir jāsargā no smagumu celšanas, cik vien iespējams. Tādā veidā tiks mazināts ķermenim nodarītais kaitējums un sieviete pati varēs ātrāk atgūt savu fizisko veselību (bērniņu, protams, var un vajag ņemt rokās, taču bērns+ rati/ kulba tomēr sver pietiekami daudz). Ja ir kas tāds, no kā celšanas nevar izvairīties, to vajag darīt, cienot un saudzējot savu ķermeni, cik iespējams, piemēram, ievērojot pareizu svaru celšanas ergonomiku. Kā arī diastāze ir viens no lielajiem iemesliem, kāpēc nevienai sievietei uzreiz pēc dzemdībām nevajadzētu sākt ar fiziski smagiem treniņiem. Daudzām sievietēm liekas, ka var darīt tikpat, cik pirms grūtniecības, taču jāņem vērā, ka ķermenim  ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos no grūtniecības un fiziskajai slodzei ir jābūt pārdomātai un saprātīgai. To, cik liela diastāze ir, sākumā var pārbaudīt pati jaunā māmiņa, iztaustot šo vēdera muskuļu savienojuma vietu. Visvieglāk to izdarīt ievērojot sekojošas norādes:  Jāapguļas uz muguras ar saliektām kājām; Jāatbrīvo vēdera muskuļi un jāpieliek divi pirksti nabas rajonā (var iztaustīt gan virs, gan zem nabas); Jāceļ galva uz augšu un ar pirkstiem jāsajūt, vai starp vēdera muskuļiem ir sprauga Precīzāk diastāzes lielumu var noteikt ar ultrasonogrāfijas palīdzību izmērot attālumu starp kreiso un labo taisno vēdera muskuli. Par „īstu” diastāzi var saukt spraugu, kura ir vismaz 2 pirkstu (~2.5 cm) platumā. Šādā gadījumā būtu ļoti ieteicams pieteikties vizītei pie fizioterapeita vai ģimenes ārsta. Gadījumos, kad šī sprauga ir mazāka vai pat nav konstatējama agrīnā pēcdzemdību periodā, mēs to saucam par „funkcionālu” diastāzi. Lai arī šajā situācijā lielam satraukumam nav pamata, jāņem vērā, ka vēdera muskuļi tāpat ir nobīdījušies un vāji, un ar tiem vajadzētu strādāt, lai situāciju nepadarītu sliktāku. Analoģiska situācija traumatoloģijā varētu būt, kad rentgenā redzama tikai neliela plaisa kaulā (pilna lūzuma vietā). Šādā gadījumā parasti lūzuma vietu ģipsī neliek, bet tāpat nepieciešams samazināt slodzi uz konkrēto vietu un izvairīties no atkārtotas šīs vietas traumēšanas. Ja sievietei ir tikai „funkcionāla” diastāze, nepareizi ceļot smagumus/ ceļot pārlieku lielus smagumus, ir liels risks, ka parādīsies īsta diastāze. Ja ir šī funkcionālā diastāze, pirms atgriešanās pie sporta aktivitātēm (skriešana, basketbols, volejbols utt), būtu nepieciešams stiprināt korsetes muskuļus, jo jebkurā gadījumā pēc grūtniecības tie nav tik stipri kā pirms tās. Tas nozīmē, ka, atgriežoties sportā ar pilnu jaudu bez muskuļu korsetes sagatavošanas, iespējams iedzīvoties dažādās traumās un sūdzībās. Ja sieviete pirms grūtniecības nav bijusi fiziski aktīva, arī pēc tam neplāno aktīvi sportot, un viņai ir funkcionāla diastāze, sūdzības, kas saistītas ar šīs diastāzes esamību, visdrīzāk neparādīsies. Ja tika uztaustīta sprauga 2 pirkstu platumā, tad ir nepieciešams tai pievērsties nopietnāk un ievērot fizioterapeita sniegtās rekomendācijas. Ir vairākas metodes, ar kurām fizioterapeits var palīdzēt jums šo diastāzi mazināt. Un, ja runājam par vingrošanu, tad šādā situācijā vēl nozīmīgāka loma ir vingrojumu izpildes kvalitātei. Nepareizi/ nekvalitatīvi izpildīti vingrojumi var nodarīt lielāku skādi kā to nepildīšana vispār. Piemēram, ar parastiem klasiskās vēdera preses vingrojumiem diastāzi labot nevar, īstenībā, tādus pat būtu aizliegts veikt, jo tas var izraisīt vēl lielāku vēdera muskuļu nobīdi abos virzienos. Sievietes diastāzi parasti pamana kā vizuāli redzamu vēderiņu, lai gan ir atgriezies pirmsgrūtniecības svars. Ieturot par nelielu maltīti, vēders izskatās tā, ir kā sieviete atkal būtu stāvoklī. Būtiski ir saprast, ka diastāze nav tikai vizuāla problēma, tā var radīt arī dažādas sāpes un sūdzības atkarībā no tā, cik liela tā ir. Jo lielāka diastāze ir izveidojusies, jo nepatīkamākas sekas tā rada. Būtiski šādos gadījumos ir tas, ka vēdera priekšējās siena ir tik vāja, ka iekšējie orgāni burtiski “veļas uz āru” tādā veidā radot arī vēdera priekšējās sienas trūces (tautā saukta par bruku). Šādā gadījumā iekšējos orgānus no ārējās vides pasargā vien aponeiroze un āda, kas palielina ikdienas traumatisma riskus. Ja diastāze ir lielāka par 2.5 cm, arī tad pie fizioterapeita rekomendēts doties, lai izvērtētu iespējas šo diastāzi mazināt ar vingrošanām, teipošanu un citām metodēm. Mēdz būt gadījumi, kad diastāze ir tik liela, ka nepieciešama pat operācija. Bet pirms tam noteikti ir vērts mēģināt neoperatīvu ārstēšanu, jo arī pēc šādas operācijas noteikti nāksies apmeklēt fizioterapeitu, lai stiprinātu vēdera muskulatūru un nenonāktu iepriekšējā stadijā. To, cik liela diastāze būs pēc grūtniecības, ietekmē dažādi faktori, piemēram, sievietes vecums, ģenētiskie faktori, gaidāmo bērniņu skaits, tas, kurā grūtniecība pēc kārtas šī ir, arī tas, kādā guļā bērniņš atrodas dzemdē. Nozīmīgs faktors noteikti ir arī tas, vai sieviete uzreiz pēc dzemdībām ir cēlusi smagumus vai tomēr sevi saudzējusi. Tā kā diastāze ir ļoti bieži sastopama diagnoze pēc dzemdībām, mans galvenais ieteikums būtu to apzināties un morāli tam sagatavoties. Vajadzētu pieņemt kā normālu praksi to, ka ķermenim pēc dzemdībām nepieciešams papildus darbs, tāpēc tam ir jāieplāno laiks jau iepriekš. Manuprāt, lielāka izpratne par diastāzi palīdzētu veiksmīgāk tik galā ar to un ļautu izvairīties no potenciālām veselības problēmām nākotnē. Ceru, ka raksts jums bija noderīgs un gadījumā, ja rodas kādi papildus jautājumi, tad droši varat ar mums sazināties!