Potītes saišu sastiepums ir visbiežākā apakšējo ekstremitāšu (kāju) trauma sportā. Ja Tu esi viens no tiem cilvēkiem, kam nekad mūžā nav nācies piedzīvot potīšu sastiepumu, Tev ir ļoti paveicies. Lai gan sākumā potīšu sastiepums var likties ļoti sāpīgs un ierobežot no ikdienas fiziskajām aktivitātēm, lielākā daļa no sastiepumiem, pāriet bez komplikācijām, sekojot strukturētam rehabilitācijas plānam. Kas tad ir potītes sastiepums?
Potītes sastiepums, jeb kā sabiedrībā bieži nepareizi tiek izmantots jēdziens – samežģīta potīte, ir potītes stabilitāti nodrošinošo saišu ievainojums. Šīs saites savā starpā savieno divus kaulus un neļauj notikt pārlieku lielai kustībai starp šiem kauliem. Lai gan potītei šo saišu ir ļoti daudz, visbiežāk tiek sastieptas saites, kas potīti stabilizē laterāli (no ārpuses). Kā būtiskākās varu minēt priekšējā talofibulārā saite, mugurējā talofibulārā saite un calcaneofibulārā saite, kuru nosaukumi burtiski raksturo kurus divus kaulus tās stabilizē.
Savukārt, tik ļoti plaši izmantotais jēdziens “mežģījums”, patiesībā nozīmē šo saišu pilnīgu plīsumu, kā rezultātā locītava vairs netiek stabilizēta un locītavu virsmas savā starpā viena no otra attālinās. Spilgtākais piemērs, ir pleca locītavas mežģījums, kad plecs reāli “iziet no savas vietas”. Potīti, savukārt, biežāk mēs tik vien kā sastiepjam traumējot saites, nevis pamežģam, šīs saites plēšot un reāli izmainot locītavu virsmu savstarpējo novietojumu.
Potītes saišu sastiepumus vispārīgi iedala trīs pakāpēs.
- I pakāpes sastiepums – neliels saišu sastiepums, saitēm ir neliela trauma, varbūt nelieli, atsevišķu šķiedru plīsumi
- II pakāpes sastiepums – vidējs saišu sastiepums, saites šķiedras noteikti piedzīvojušas atsevišķus plīsumus, bet ne vairāk kā puse no saišu biezuma
- III pakāpes plīsums – nopietns saišu sastiepums, vairāk kā puse no saišu šķiedrām ir plīsušas, vai pat jau ir pilnīgs saites plīsums
Precīzu plīsuma pakāpi var iedalīt tikai tad ja pēc traumas tiek veikts radioloģisks izmeklējums. Vienīgi pilnīgu saišu plīsumu var noteikt bez izmeklējuma veikšanas, bet arī tikai ārsts traumatologs, kuram ir bijusi pieredze ar šādiem gadījumiem. Jāsaprot gan, ka saites plīsuma pakāpes noteikšana nav būtiska, jo nemaina rehabilitācijas plānu. Papildus izmeklējums, kā, piemēram, rentgens, būtu jātaisa tikai ja ir aizdomas par lūzumu.
Sporta pasaulē visiem labi zināmā pieeja pēc, jebkuras akūtas traumas, tai skaitā potīšu sastiepuma ir “RICE”. No angļu valodas šis saīsinājums sevī iekļauj traumētās zonas atpūtu (Rest), ledus likšanu (Ice), kompresiju (Compression) un elevāciju (Elevation). Vadoties pēc jaunākās informācijas zinātniskajā pasaulē, šāds rīcības modelis patiesībā jau ir novecojis un par tik ļoti izplatīto ledus likšanas efektivitāti, svaigam muskuļu vai saišu ievainojumam, šobrīd notiek diskusija. Bet, piemēram, pilnīga atpūta (nekustināt potīti vispār), ir viena no sliktākajām lietām ko iespējams pēc sastiepuma darīt. Balstoties uz pašreiz pieejamo aktuālāko informāciju par audu dzīšanas mehānismiem tiek piedāvāts jauns akronīms, kas sevī iekļauj gan akūto ievainojuma fāzi (ko darīt brīdī tieši pēc traumas) un atjaunošanās fāzi. Angliski šis akronīms ir “PEACE & LOVE”, jeb miers un mīlestība, skan skaisti vai ne? Bet ko tad šis akronīms sevī iekļauj?
Uzreiz pēc sastiepuma, potītei ir nepieciešams miers (PEACE). Pirmais, kas ir nepieciešams ir traumēto audu aizsardzība (Protect). “Aizsardzība” atšķirībā no agrāk izmantotās “atpūtas” sevī iekļauj to ka nepieciešams potītē saglabāt maksimāli daudz kustības, kas nerada sāpes. Potītes kustības būtu jāierobežo pilnībā tikai tad, ja jebkāda kustība ir sāpīga. Arī tad, ja ir iespējams uz kājas balstīt visu svaru, tas būtu jādara, ja nav, tad tas ir jāmazina, piemēram, ar kruķu palīdzību. Aizsardzība ir domāta, lai mazinātu asiņošanu traumētajā vietā, un neatjaunotu ievainojumu audos kad tie jau sākuši sadzīt.
Otrais burts sevī slēpj vārdu elevācija (Elevation), mērķis ir potītes locītavu turēt paceltu virs sirds līmeņa, lai uzlabotu starpšūnu šķidruma atteci no traumētās zonas. Lai gan elevācijai trūkst zinātnisku pierādījumu par tās efektivitāti, šai darbībai nav potenciālo risku, līdz ar to tā tiek rekomendēta.
Trešais ir izvairīties lietot pretiekaisuma līdzekļus (Avoid anti- inflammatory modalities). Iekaisuma process ir pavisam normāls un dabisks process, kas nepieciešams dzīšanas laikā, pretiekaisuma medikamenti to varētu kavēt. Kā arī šeit tiek rekomendēts izvairīties no ledus likšanas uz potītes, jo arī tas varētu kavēt dabisko iekaisuma procesu. Galvenais pozitīvais efekts no ledus lietošanas ir atsāpinošais. Līdz ar to ledus vai medikamenti tiek rekomendēti tikai tad ja cilvēks vēlas atvieglot sāpes (katram, tomēr, tā sāpju tolerance ir atšķirīga).
Ceturtais ir kompresija (Compress), mehānisks spiediens no ārpuses, samazina tūsku locītavas iekšpusē un palīdz uzlabot locītavas stabilitāti ( lai to vieglāk slogot bez sāpēm).
Pēdējais ir izglītošana (Education). Mūsu, kā fizioterapeitu pienākums ir patstāvīgi izglītot cilvēkus par savu ķermeni un procesiem, kas tajā notiek. Potītes sastiepums nav izņēmums. Pacientam ir svarīgi izstāstīt, lai viņš saprastu ka šāda aktīva potītes rehabilitācija dod vislabākos rezultātus, salīdzinot, ar pasīvām pieejām (nekā nedarīšana + tikai fizikālā terapija (magnetoterapija, elektroterapijas)).
Tad kad dažas dienas jau ir pagājušas, mīkstajiem audiem ir nepieciešama mīlestība (LOVE). Šī akronīma pirmais burts apzīmē slodzi (Load). Normālas, ikdienišķas aktivitātes jāatsāk pēc iespējas ātrāk, tiklīdz tās nerada sāpes un nesaasina citus simptomus (tūsku). Ātra, savlaicīga slodze veicina mīksto audu atjaunošanos un sadzijušo audu nostiprināšanos.
Otrais burts ir optimisms (Optimism). Mūsu smadzenes spēlē nozīmīgu lomu rehabilitācijas procesā, ja potīte tiek lieki saudzēta, šāda negatīva domāšana par to ka tā ir “bojāta” veicina depresīvu stāvokli, bailes. Nepieciešams ir saglabāt reālistiskas domas par traumu, bet saglabāt optimismu, nevis uzskatīt ka sportiskā karjera ir galā.
Trešais ir apasiņošana (Vascularisation). Jebkuras muskuļa vai saites traumas rehabilitācijā ir nepieciešama slodze arī sirds un asinsvadu sistēmai, lai nezaudētu ķermeņa vispārējo fizisko sagatavotību un nodrošinātu optimālu asins piekļuvi traumētajā zonā. Specifiski pētījumi vēl ir nepieciešami par konkrētu slodzes dozēšanu, bet jebkura aktivitāte, kas nepastiprina sāpes ir rekomendējama (peldēšana, velosipēds/velotrenažieris).
Un pēdējais ir vingrojumi (Exercise). Vingrinājumu mērķis ir atjaunot pilnu locītavas kustību apjomu un stiprināt locītavai apkārt esošos muskuļus uzlabojot locītavas aktīvo stabilitāti. Kā arī uzlabot locītavas propriocepciju (ķermeņa izjūtu vidē), ko nodrošina saitēs esošie nervu receptori. Šo funkciju atjaunošana mazina atkārtotas traumas risku. Tā pat kā pie vienkāršas slodzes, arī pie vingrojumiem galvenais dozēšanas faktors ir sāpes – vingrinājumi tās nedrīkst izsaukt.
Galvenais ir saprast ka pie potītes saišu sastiepumiem vai pie jebkuras citas mīksto audu traumas ir nepieciešams ne tikai koncentrēties uz īstermiņa sāpju mazināšanu, bet uzreiz fokusēties uz visu atlabšanas procesu kopumā, uzlikt ledu, lai mazinātu sāpes un tad gaidīt kad problēma pati no sevis pāriet ir variants ko var izmantot jebkurš, bet attīstoties mūsdienu medicīnai, arī itkā tik nenozīmīgu traumu kā potītes sastiepumu var šobrīd ārstēt daudz efektīvāk.
Informācijas avoti:
- Dubois B., Esculier J. “Soft-tissue injuries simply need PEACE and LOVE.”, Britu Sporta Medicīnas žurnāls, 2020 .
- Brian J. Krabak, Aaron W. Butler. “Ankle Sprain”, Essentials of Physical Medicine and Rehabilitation, 2019.
- Mary Hastings “Nonsurgical treatment of acute and chronic ankle instability”, Baxter’s The Foot And Ankle in Sport, Third edition.
- Megan Deakens-Roche “Ankle and foot injuries in runners”, Clinical Care of the Runner
