fbpx

Veselības Vēstniecība

Fizioterapija

Grūtnieču masāža

Nevienam nav noslēpums, ka viens no skaistākajiem periodiem sievietes dzīvē, ir bērniņa gaidības. Tomēr, lai vai cik skaisti tas būtu, zināms ir arī tas, ka šis laiks ir pamatīgu pārmaiņu, grūtību un izaicinājumu pilns. Ķermenis pārveidojas, sievieti ietekmējot emocionāli un arī fiziski. Deviņi mēneši šķiet ilgs laiks, bet tas paiet ļoti ātri un sievietei jāpaspēj sagatavoties kļūt par māti. Tādēļ, lai tas notiktu mierā un labsajūtā, šajā laikā ļoti būtisks veids, kā sev palīdzēt, ir apmeklēt grūtnieču masāžas. Diemžēl par šo daudz nerunā un neizglīto. Līdz ar to arī pašas grūtnieces nezina, vai masāža ir vajadzīga. Joprojām ir ārsti, kas neiesaka un / vai neļauj grūtniecēm apmeklēt masāžas, jo uzskata, ka tās var nodarīt kādu kaitējumu topošajai māmiņai un mazulim. Bet tā nav taisnība. Gluži pretēji – ja grūtniecība noris bez komplikācijām un riskiem, masieris, kurš ir specializējies grūtnieču masāžā, var likt justies labāk. Bet, par to visu pēc kārtas.   Kas ir grūtnieču masāža un kā to veic?   Grūtnieču masāža ir klasiskā masāža, tikai atšķiras tās stiprums, poza un ilgums. Masāžu veic viegli/vidēji spēcīgi (masāžas intensitāti izvērtē speciālists), izstrādājot problēmzonas. Veic – apkakles zonas, kāju, roku, vai visa ķermeņa masāžu. Jostas daļu un sēžamvietu nav ieteicams aiztikt. Es ieteiktu jostas-krustu daļu masēt tad, kad noliktais dzemdību termiņš ir pagājis, mazulis ir labi iekārtojies mammas puncī un nevēlas pamest savu komforta zonu. Kāpēc? Tāpēc, ka jostas-krustu daļu masāža ir stimulējoša un var pietuvināt dzemdību sākumam (var izraisīt dzemdību sākumu). Tieši šī iemesla dēļ, grūtniecības laikā, jostas – krustu daļu nemasē vai arī vienkārši, ar glaudīšanas paņēmieniem “pāriet” viegli pāri šai zonai.   Masāžas pozīcijas – sēdus (pārsvarā, apkakles zonas un roku masāžā), sānu guļa (kāju , vai visa ķermeņa masāžā). Ja vēders ir mazs un grūtniece jūtas komfortabli, var gulēt arī uz vēdera. Masāžas ilgums ir vidēji 20 – 60 min (atkarīgs no ķermeņa zonas, kuru masē).   Masāžas efekti (vai plusi…)   Samazina stresa hormonu līmeni   Paaugstina labsajūtas hormonu līmeni   Mazina sāpes   Mazina trauksmi, nogurumu   Mazina tūsku, krampjus, tirpšanu (uzlabojot asinsriti, limfas cirkulāciju)  Uzlabo ādas tonusu un elastību   Uzlabo elpošanu (atbrīvojot kakla, plecu muskuļu saspringumu)   Pirms pieteikšanās uz grūtnieču masāžu, ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu (ģimenes ārsts, ideālā variantā – ginekologs). Obligāta prasība ir nosūtījums uz masāžu, kas nodrošina veiksmīgu masāžas apmeklējumu kā arī ļauj speciālistam droši parūpēties par topošo māmiņu bez sirdsapziņas pārmetumiem. No šī arī nonākam pie tā, ka būtu svarīgi zināt, kādos apstākļos nav ieteicams, vai pat ir aizliegts, apmeklēt grūtnieču masāžu.   Nav ieteicams apmeklēt masāžu pirmajā trimestrī. Tas ir laiks, kad sievietes ķermenis sāk aptvert un pieņemt notiekošo un auglis “iekārtojas” savās mājās. Svarīgs periods, lai rūpētos par savu veselību. Bet, ja ārsts nesaskata riskus, tad var pieteikties uz masāžu un ar speciālistu izrunāt visu par veselības stāvokli un par masāžu norisi.  Kontrindikācijas (jeb, kad nedrīkst apmeklēt masāžu) ir   AUGSTA RISKA GRŪTNIECĪBA:   Gestācijas diabēts (jeb grūtnieču diabēts)   Sirds, nieru, plaušu slimības   Dažādas infekcijas (piem., urīnceļu infekcija)   Akūtas slimības, sāpes, drudzis   Arteriāla hipertensija (jeb paaugstināts asinsspiediens)   Spontāna aborta, vai priekšlaicīgu dzemdību draudi   Placentas priekšguļa   Izteikta toksikoze – slikta dūša, vemšana   Pārāk mazs svara pieaugums grūtniecības laikā  Dzemdes kakla nepietiekamība   Psihiskas slimības, neirozes, epilepsija   Ļaundabīgi, vai progresējoši labdabīgi audzēji  Trombu iespējamība, piemēram izteikta varikoze, tromboflebīts, trombembolija u.c. Noslēgumā vēlos uzsvērt – grūtniecība nav slimība. Runājiet ar ārstējošo ārstu, jautājiet par masāžu iespējamību un, ja ārsts izvērtējot jūsu veselības stāvokli uzskata, ka masāžu drīkst veikt, piesakieties pie masiera, kurš ir kvalificējies grūtnieču masāžā. Lai arī masāža pati par sevi nav sarežģīta, drošāk ir doties pie speciālista, kurš zina, ko un kāpēc dara. Mūsu galvenais uzdevums ir parūpēties, lai sieviete šajā skaistajā pārmaiņu laikā justos apčubināta, mierīga un laimīga.

Hendlings

Hendlings ir viena no Bobata metodes sastāvdaļām, ko 20 gs. četrdesmito gadu beigās izveidoja fizioterapeite Berta Bobata un neirofiziologs Karels Bobats. Par hendlingu sauc apzinātu un plānveidīgu mūsu roku darbu ar bērnu – celšana, turēšana, nešana, ģērbšana, autiņbiksīšu nomaiņa u.c. ikdienā veicamās darbības. Tā kā tikko piedzimušam bērnam viena puse nav aktīvāka par otru, vecāki vai tie, kas aprūpē mazuli, var veicināt asimetriju veidošanos, ja bērna aprūpē visu dara sev ērtākajā veidā. Ierastākais piemērs būtu mazuļa celšana vai turēšana tikai ar labo roku. Bērns to pakāpeniski pārņem un rodas ķermeņa asimetrija. Arī gultiņas atrašanās vieta ietekmē mazuļa simetriju. Ja tā ir nolikta pie sienas, bērns vienmēr tur tiek nolikts vienā un tai pašā pozā, bērns gribēs redzēt, kas notiek istabā un griezīsies uz skaņas pusi, tādejādi viena puse būs aktīvāka. Šādi šķietami sīkumi, ietekmē mazuļu attīstību. 2-3 mēnešu vecumā, kad mazuļi paši kļūst aktīvāki savās kustībās, var novērtēt, vai abas ķermeņa puses ir attīstījušās simetriski. No 3,5 mēnešu vecuma bērnam veidojas apzinātie refleksi, piemēram, pats satver mantiņu vai spēlējas ar rokām. Šīm kustībām ir jābūt simetriskām- jādarbojas ar abām rokām.  Hendlinga metodes pamatā ir šo sīkumu analīze, lai veicinātu mazuļa simetrisku attīstību. Ļoti būtiski ir arī veids kādā bērnam pieskaras. Nevajadzētu mazuli satvert vai celt aiz tā saucamajām “mīkstajām” vietām – sprandas, padusēm, cirkšņiem un vēdera. Piemēram, barojot mazuli, nevajadzētu turēt aiz kakla aizmugures un koriģēt galvas kustības. Tas mazulim ir nepatīkami. Labāk ir uzlikt roku tur, kur ir kauls – uz pakauša. Šādi varēs sajust vai mazulis pretojas. Tāpat nevajadzētu bērnu celt aiz padusēm. Bērns uzrauj plecus uz augšu, jo ieslēdzas sargāšanas refleksi. Bērnu paceļ un noliek caur sānu, tad viņam ir vieglāk sakārtot savu ķermeni simetriski. Ir svarīgi ieklausīties sava bērna ķermeņa valodā, sejas grimasēs vai raudās un saprast, ko viņš ar to mums cenšas pateikt. Aprūpes laikā bērnam ir nepieciešama visa mammas (vai cita aprūpētāja) uzmanība, piemēram, sarunāties pa telefonu. Tas mazulim raisīs lielāku drošības sajūtu, viņš būs mierīgāks un labāk sadarbosies ikdienas darbos. Bērniem tā pat kā mums, pieaugušajiem, patīk skaidrība, tas ka viņi zin, kas notiks- no rīta pamostoties mamma samīļo, nomaina autiņbikses un pabaro, saģērbj un dodas pastaigā vai paliek mājās spēlēties. Šāda strukturēta ikdiena, rada drošības sajūtu un mazulis būs daudz mierīgāks. Aprūpes laikā tiek izmantots galvenais “darbarīks” – rokas, tāpēc ir svarīgi, lai tās darbotos saskaņā ar vecāku domām un jūtām. Ja aprūpēsim mazuli ar mīlestību, rokas darbosies mierīgi un maigi, veidosies harmoniska aprūpe – hendlings. Hendlinga nodarbībās pie fizioterapeita (vai cita speciālista) apmāca, kā pareizi bērnu turēt, nest, pacelt, nolikt un ģērbt. Hendlinga galvenie uzdevumi ir: mazināt iespēju, ka mazulim veidosies ķermeņa asimetrija un nevienmērīga muskuļu attīstība mazināt musuļu sasprindzinājumu (tonusu) attīstīt bērna kustības dabīgā veidā iemācīt kustības, kas ir sagatavojošas nākamajām kustībāmn Mazulis, ar kuru darbojas pēc hendlinga principiem, izjutīs savas kustības, iepazīs savu ķermeni un ar laiku aktīvi līdzdarbosies. Hendlings ir domāts ikvienam, kas ikdienā aprūpē bērnu. Pareizi mazuli turot, ceļot un noliekot, ģērbjot un nēsājot, mēs palīdzam bērnam sevi sakārtot un attīstīt tālāk. Galvenie hendlinga pamatprincipi, ko vajadzētu ievērot ir : attiekties pret bērnu cieņpilni sadarboties ar bērnu, ļaut iesaistīties kustībās, līdzdarboties (ja nepieciešams, nogaidi) uzturēt acu kontaktu un sarunāties ar mazuli, lai viņš zinātu, kas tālāk notiks kustības ir jāveic lēnām  velt un celt uz abām pusēm, lai attīstītu abas puses vienmērīgi orientējam bērnu uz viņa viduslīniju veicam tvērienus ar visu plaukstu, aptverot lielu laukumu neļaujam bērnam zaudēt sajūtu par savām kustībām ja bērns raud, nomierinām un tad turpinām iesākto darbību Savā pirmajā dzīves gadā mazulim ir jāapgūst daudz jauna un mūsu uzdevums ir nodrošināt viņam tādus apstākļus, kas veicina viņa funkcionālo attīstību, nevis to padara asimetrisku vai kavē. Nav nepieciešams mazuli stimulēt, jo katrs bērniņš ir individuāls. Savos pirmajos dzīves gados mazulis ir pilnīgi atkarīgs no saviem aprūpētajiem un svarīgi ir mazuli samīļot, ar viņu spēlēties un pievērst viņam uzmanību, vecāku rokas un kontakts ir ļoti būtiski mazuļa harmoniskai attīstībai. Pareiza profilaktiska bērna aprūpe, ko nodrošina hendlings, atmaksāsies ar lielāku pārliecību ikdienas bērna aprūpē un to, ka vēlāk nebūs nepieciešams doties pie speciālistiem, lai jau ārstētu sekas nepareizai bērna aprūpei, kas veicinājusi bērna asimetrisku attīstību.