fbpx

Veselības Vēstniecība

Žokļa locītava

Ar žokļa jeb temporomandibulārās locītavas disfunkciju saskaras 30% iedzīvotāju, taču šī problēma biežāk ir izplatīta sieviešu vidū. Tā būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, bet tikai 3,6 – 7% iedzīvotāju meklē palīdzību un ārstē šo problēmu.

Izlasot šo vārdu salikumu, pirmais speciālists, kurš ar šo problēmu varētu mums palīdzēt, noteikti nāk prātā – zobārsts, vai ar zobārstniecību saistītas personas. Bet šajā rakstā aprakstīšu situācijas, kad pie šīs problēmas palīgā var nākt tieši fizioterapeits.

Vai esi novērojis:

  • hroniskas sāpes, pastiprinātu jūtīgumu ap žokļa locītavu;
  • diskomfortu plecu joslā, kas mēdz izstaroties uz kaklu vai galvu;
  • izteiktas galvas sāpes, migrēnas, kas rezultējas ar saspringumu žoklī;
  • sāpes žoklī pie ēdiena košļāšanas;
  • limitētas kustības pie mutes atvēršanas,
  • žokļa locītavas krakšķēšanu ēšanas, runāšanas laikā?

Šie ir biežākie simptomi pie žokļa locītavas disfunkcijas, un ja esi ar kādu no šīm pazīmēm saskāries, tad silti iesaku izlasīt rakstu, lai no šīm problēmām/ diskomforta atsvešinātos.

Aptuveni 60% gadījumos pie žokļa locītavas disfunkciju simptomātikas, nāk klāt arī aurāli (ar dzirdi saistīti) simptomi:

  • Tinīts – troksnis,  džingstoņa ausīs un galvā;
  • Otaļģija – sāpes ausīs;
  • Sajūta, ka ausīs ir ūdens;
  • Līdzsvara zudums, ko bieži vien pavada dezorientācija telpā;
  • Dzirdes zudums.

Skatoties anatomiski – žokļa locītava pēc savas struktūras un funkcijām ķermenī ir unikāla, jo tās kustības notiek gan ap vertikālo, gan horizontālo asi, turklāt kustības notiek abās žokļa pusēs vienlaikus. Tā atrodas tieši pie auss un savieno augšžokli ar apakšžokli. Uzliekot abas rokas ausu apvidū un kustinot vai atverot un aizverot muti var sataustīt locītavas darbību. 

Locītavu disfunkcijas traucējumi var attīsties jau embrionālās attīstības posmā, būt iedzimti, kā arī attīstīties augšanas laikā, vai iegūt traumas rezultātā (sasitums, lūzums, mežģījums). Pie žokļa locītavas disfunkcijas izšķir trīs paveidus, kā rezultātā tā var rasties:

  • strukturāli – zobu novietojums, sakodiens + galvas novietojums (nereti rezultējas arī ar stājas izmaiņām); 
  • ar pašu locītavu – starplocītavas diska dislokācija (piemērs);
  • ar košanas muskuļiem, to saspringumu (zem šī var minēt arī psihosomatikas ietekmi), muskuloskeletāli.

Fizioterapeits varēs palīdzēt tajos gadījumos, kad disfunkcija būs radusies muskuloskeletāli –  muskuļu saspringuma un disbalansa rezultātā. Šī locītavas disfunkcija bieži vien rodas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, nepareiza sakodiena rezultātā košanas muskuļi strādā pastiprināti, vai tieši otrādi mazaktīvāk, kompensatoriski tiek izmainīts galvas un kakla novietojums un laika gaitā tiek izmainīta arī stāja. Cits piemērs būtu, kad pārlieku lielas spriedzes un stresa rezultātā ilgstoši tiek sasprindzināts žoklis un tā mazināšanai tiek bieži košļātas košļenes, kas vēl aktīvāk liek darboties košanas muskuļiem. Sekas ir – galvassāpes, sāpes žoklī, ausīs un sajūta, ka sāpētu zobi. Šādos gadījumos vislabāk ir sastrādāties speciālistu komandā, lai spētu novērst visus cēloņus. 

Tātad vislabākais efekts ir sadarboties kopā ar ortodontu, kurš palīdz novērst strukturāli izmainītu žokļa stāvokli ar zobu kapēm vai breketēm, platītes palīdzību, sliktākajos gadījumos ar ķirurģisku iejaukšanos. Ja pie vainas ir psihosomatika, piem. pastiprināta nervozitāte, tad vajadzētu sadarboties ar psihoterapeitu un uzsākt seansu kursu.

Bet ko tad īsti ar žokļa locītavas problēmām darīs fizioterapeits?

  • Rūpīgi ievāks anamnēzi (vari jau laicīgi no malas pavērot savus ikdienas paradumus –  kuros brīžos jūt visvairāk diskomfortu, vai saskaries ar zobu griešanu naktī, uz kuru pusi naktīs galva tiek biežāk pagriezta un gulēts,  kurā žokļa pusē ēdienu košana un košļāšana notiek vairāk, vai ikdienā ar zobiem kod sev vaigos/ lūpās, vai daudz izmanto košļājamās gumijas/ mīkstās želejkonfektes, kā un vai saspringst pleci, sejas mīmikas muskuļi, kakls, žoklis stresa situācijās);
  • Izmērīs un novērtēs žokļa locītavas kustības, amplitūdu;
  • Lokāli izpalpēs – sejas, žokļa, kakla un plecu daļas muskuļu tonusu/saspringumu;
  • Izvērtēs disfunkcijas rašanās iemeslus – iespējams rekomendēs arī citu speciālistu konsultāciju (ortodonts, psihoterapeits);
  • Kā arī izvērtēs kopējo funkcionālo stāvokli, apskatīs stāju;
  • Kopīgi sastādīs terapijas plānu un uzsāks rehabilitāciju;
  • Kā arī uz veiksmīgu rezultātu sniegs rekomendācijas, vingrojumus, ko pats varēsi sākt darīt mājās, lai atlabšana notiktu ātrāk.

Žokļa locītavas sāpes un disfunkcija, tāpat kā jebkuras citas sāpes, var krietni traucēt dzīves kvalitātei, tāpēc tās nevajadzētu paciest ilgtermiņā. Tāpēc ļoti rekomendēju vērsties pie kāda no augstāk minētajiem speciālistiem, ja kāds no izteiktākajiem žokļa locītavas disfunkcijas simptomiem ir attiecināms uz tevi.

 

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *