Par plakano pēdu ir runāts daudz un dikti. Cilvēki saka „man ir plakanā pēda” gan vietā, gan nevietā. Vai tās ir tikai vizuālas izmaiņas pēdās? Nē!
Kad veicu pacienta stājas novērtēšanu, sāku no pēdām uz augšu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas, cik stabili, simetriski pēdas ir novietotas, ietekmē stāju kopumā. Pēdas balsta visu cilvēka ķermeņa svaru un tad, kad mēs kustamies, ejam un skrienam, pēdas darbojas kā atspere, kas amortizē triecienus no zemes un samazina slodzi uz ceļiem, gūžām, mugurkaulu, neļaujot tiem pārslogoties. Pēda ir ļoti sarežģīts komplekss. To veido 26 kauli, 33 locītavas, daudz, daudz saites, vairāk nekā 100 muskuļi utt. Pareiza pēdas ģeometrija ir pamats, uz kā var būvēt skaistu un simetrisku stāju, kā arī augstus sportiskus panākumus.
Cilvēki parasti pamana tikai mediālo (iekšējo) velvi, taču kopumā pēda sastāv no vienas šķērsvelves un divām garenvelvēm: mediālā jeb iekšējā un laterālā jeb ārējā garenvelve. Stāvot uz abām kājām 50% no svara tiek nests caur papēdi, bet pārējie 50% sadalās uz pleznas kaulu galviņām – no tiem 50% uz pirmā pleznas kaula galviņu un pārējie 50% uz pārējiem četriem. Pie jebkuras kustības svara sadalījums dinamiski mainās. Pēdas velves nodrošina to, ka pēda spēj adekvāti absorbēt triecienus un pielāgoties visdažādākajām virsmām. Pēdas šķērsvelve, galvenokārt, izlīdzina svaru pa visām pleznas kaulu galviņām. Laterālā pēdas velve nav tik augsta kā mediālā velve un nodrošina atbalstu laterālā virzienā, bet mediālā velve (tā, ko visi parasti zin un uz kuru skatās) ir galvenais triecienu absorbētājs dažādu aktivitāšu laikā (piemēram, iešanas, skriešanas, lekšanas laikā), nodrošina ķermeņa līdzsvaru un amortizāciju staigājot.
Plakanā pēda nav vienīgā iespējamā izmaiņa pēdas/potītes locītavu kompleksā, taču tā noteikti ir ļoti būtiska lieta, ko novērtēt, ja runājam par pēdām. Visvairāk uzmanības tam, vai ir plakanā pēda, tiek pievērsts bērna vecumā, un tas patiesībā ir ļoti pareizi. Svarīgi gan zināt, ka pavisam maziem bērniem parasti ir plakanā pēda un tā ir norma, jo viņiem uz pēdām ir tauku spilventiņi, kas samazinās līdz ar augšanu. Pēdu velves pakāpeniski veidojas līdz trīs gadu vecumam. Plakanā pēda var būt gan iedzimta, gan laika gaitā iegūta. Plakanās pēdas veidošanos veicina tādi faktori kā liekais svars, nepiemērotu apavu izvēle, pēdas traumas.
Plakanās pēdas iedala divās grupās- fleksiblās jeb kustīgās un rigīdās jeb nekustīgās. Rigīdā plakanā pēda ir plakana neatkarīgi no pozīcijas vai kustības, ko veicam. Arī pieceļoties uz pirkstu galiem, pēdas velve neparādās. Tā, lielākoties, ir iedzimta plakanā pēda, kad kauli un starp tiem esošās locītavas nav izveidojušas anatomisko arku pēdas pamatnē. Rigīda plakanā pēda gan ir sastomapa aptuveni tikai 1% no plakanās pēdas īpašnieku. Šeit ar vingrošanu un pareizu noslodzi maz ko var izdarīt. Fleksiblā jeb kustīgā plakanā pēda nereti atspoguļo vispārēju augoša skeleta saišu vājumu. Bērnam atlētam tas jau agrīni var radīt sūdzības un ietekmēt sporta sasniegumus negatīvā virzienā, bet mazkustīgākam bērnam sūdzības var rasties vēlāk.
Plakano pēdu var novērtēt apskatot pēdas velves stāvus pozīcijā. Ja velves ir samazinātas, tad jāskatās, kas notiek veicot kustības, piemēram, ceļoties pirkstu galos. Par pēdu stāvokli var spriest, apskatot apavus ar kuriem bērns staigā. Ja vairāk dilst apavu iekšējās malas, tas var liecināt par plakanās pēdas esamību. Ja ir aizdomas par plakano pēdu, rekomendēts apmeklēt speciālistu, kas to varētu apstiprināt un rekomendēt, kā rīkoties, lai to labotu.
Veidot un nostiprināt pēdu velves palīdz staigāšana ar basām kājām. Tādā veidā pēdu muskuļi tiek mudināti darbam. Ļoti palīdz staigāšana pa dažādām virsmām – jūras smiltīm, akmeņaināku pludmali, zāli utt. Tas masē pēdiņu un tonizē pēdas muskuļus. Var rīkot bērniem aktivitāti un sacensību – kurš ātrāk ar kāju pirkstiem pacels un salasīs akmeņus/ čiekurus. Šāda uzdevuma laikā bērns stiprina pirkstu muskuļus, kuri arī piedalās pēdas velves veidošanā. Šeit iespējas ir tiešām daudz, vajadzīgs pielikt tikai nedaudz iztēles.
Ja bērnam ir vājš potīšu/ pēdu komplekss, tad mēs nevaram no viņa prasīt ātru, atsperīgu skriešanu un lekšanu. Un, ja runājam par jauno sportistu, tad nav nekāda māksla viņu kopumā izdzīt, trenēt augstiem sasniegumiem, ja nepievēršam atsevišķu uzmanību viņa pēdām. Bērns var sūdzēties, ka pēdas ātri gurst, kā arī kopumā viņa nogurums var būt lielāks. Tā kā “vājas” pēdas sliktāk amortizē triecienus, ar laiku sāk sāpēt ceļi, mugura. Un tad jau ar pēdu treniņu vien būs par maz. Skatoties uz sportistu ar “vājām pēdām”, kustības ir mazāk veiklas, smagnējas, mazāk plastiskas.
Ja daba jauno sportistu ir apveltījusi ar pareizu pēdas ģeometriju, spēcīgām pēdas velvēm, tad tas ir viņa trumpis, jo atvieglo veikt visas kustības kopumā, pat tad, ja fiziskā sagatavotība kopumā nav tik izcila. Tas ļauj vieglāk improvizēt, kas sportā ir ļoti svarīgi. Protams, ka tas nesamazina nepieciešamību pēc bērna kopējās fiziskās sagatavotības uzturēšanas un uzlabošanas, par ko vari lasīt manā iepriekšējā rakstā.
Viena tēma ļoti sasaucas ar otru, kas vien pierāda to, cik mūsu ķermenis ir vienots, unikāls un interesants mehānisms.
