Lauku bērns no matu galiņiem līdz papēžiem.
Paslēpes kukurūzas laukos un siena vezumu kraušana Mērijai nav sveša lieta.
Ar sportu Mērija iepazinās, kad uz vietējā dīķa ziemā bija jāslido, kamēr tētis spēlēja hokeju. Savukārt, vasarā, lielākā daļa brīvdienu tika aizvadītas ezera vidū slēpojot ar ūdens slēpēm, bet krastā varēja tikt tikai peldot. Ātrums, adrenalīns! No ledus Mērija nekur tālu netika arī pusaudžu gados, kad mācoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, nodarbojās ar kamaniņu sportu. Tur adrenalīnu Mērija sasmēlās visai dzīvei.
Pēc MSĢ absolvešanas Mērija studēja žurnālistiku, kur atkal galveno lomu spēlēja sports. “Atlēti ir ļoti interesanti cilvēki. Aiz viņiem stāv komanda. Un katrs dalībnieks ir devis savu artavu, lai atlēts būtu tur, kur viņš ir. Lielākā daļa no viņiem to ļoti augstu vērtē”, atmiņās par sarunās pavadīto laiku atceras Mērija.
Šodien, strādājot par masieri, Mērija saka: “Man patīk mans darbs. Jā, tas nav viegls, bet katrs laimīgs, smaidīgs pacients ir kā mazā prēmija dienas beigās. Tas ir komandas darbs. Tā ir sadarbība – mēs, speciālisti, Jūs, pacienti. Un paldies viņiem par uzticēšanos!” Savukārt brīvajā laikā Mērija skrien, iet pārgājienos, brauc ar motociklu.
Mērija dzīvē vadās pēc Antuāns de Sent-Ekziperī “Mazais princis” citāta- “Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis”.