Bērnībā Lāsma gan domāja, ka pieaugušo dzīve būs saistīta ar mūziku. Lai arī cauri gadiem intereses mainījās, mūzikas skolu viņa pabeidza, jo iesāktais ir jāpabeidz. Pieredze, laika plānošana un spēja sadarboties dažādās komandās/sastāvos noteikti ir Lāsmas ieguvums no šī posma.
Skolas laikā Lāsma ilgi domāja, kurā nozarē un profesijā sevi redz. Ar lielāko prieku patika palīdzēt citiem, pat ja varbūt nebija skaidrs tieši kā to izdarīt. Tā nu laiku pa laikam viņa nonāca pie domas par fizioterapiju, bet vienlaikus apsverot arī citās ar medicīnu saistītās nozarēs. Studiju laikā vairākkārt izdevās apstiprināt sev, ka izdarītā izvēle patīk un gribas turpināt doties uz priekšu un izzināt vairāk.
Līdz ar mūzikas skolas pabeigšanu, drīz vien Lāsma atgriezās atpakaļ pie tautas dejām, kuras nācās uz brīdi atstāt laika trūkuma dēļ. Dejošana Lāsma vienmēr ir bijis kas sirsniņai tuvs un mīļš, no kā rast prieku un jaunu enerģiju. Būt daļiņai no kaut kā lielāka un vienlaikus kopistiski ar pārējiem dejotājiem baudīt procesu, lai citi varētu baudīt iznākumu.
Visbiežāk gan Lāsma ir vieglā skrējienā, menedžējot ikdienas darbus ar hobijiem, aktīvo atpūtu, ceļojumiem un līdzcilvēkiem.