Jau no pašas bērnības Inas ģimenē tika ieaudzināta mīlestība un patriotisms pret savu dzimteni. Lai arī tētis bija Baltkrievijas tautības, visas latviskās tradīcijas un svētki tika ievēroti pēc vietējām tradīcijām. Militārās parādes, ieroči , Latvijas vēsture arvien vairāk vedināja domas par militāro karjeru. Tā nu Ina iestājās zemessardzē un paralēli sāka studēt reklāmas dizainu, bet drīz vien saprata, ka mākslai un otai jāpaliek hobija statusā.

Esot Zemessardzē tika apsvērta iespēja apgūt paramediķu kursus. Lai saprastu vai šī joma būs saistoša, jo tāpat būtu nepieciešama medicīniskā izglītība, Ina iestājās P.Stradiņa Medicīnas koledžā, lai apgūtu masiera profesiju. Jau pašā sākumā bija sajūta, ka ir trāpīts īstajā vietā. Inu ļoti saistīja darbs ar cilvēkiem un šķita, ka gandarījums no šīs profesijas, varētu kļūt par to īsto un vienīgo darba sfēru.

Izmēģināts ir tik daudz – sākot no molberta pļavā, darba ārzemēs, militārā jomas līdz ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas. Pavisam nejauši un nemanāmi masieres darbs ir  pārņēmis Inas ikdienas dzīvi, un pārējās lietas, kas agrāk tikai izvirzītas par prioritātēm, ir novirzījušās otrajā plānā.

Savā darbā Ina ir atradusi to savu zelta vidus ceļu. Darbā tiek pielietots mazliet no visa, kas līdz šim ir apgūts – gan mākslinieciskā dvēsele, gan fiziski un morāli spēcīgā sagatavotība.