Vienkāršs lauku puika no maza ciematiņa, bet ar lieliem mērķiem un ambīcijām.

Varētu teikt, ka pirmos 15 gadus pavadījis uz riteņiem. Sākumā, protams, bērnu ratiņos, bet jau no 2 gadu vecuma brauc ar velosipēdu un no 4 gadu vecuma ar krosa motociklu. Līdz 15 gadu vecumam arī aktīvi piedalījies motokrosa sacensībās. Tas noteikti ir palīdzējis savā spēju izvērtēšanā, spriestspējas uzlabošanā, lēmumu pieņemšanā un pārliecības veidošanā. Protams, neizpalika arī lauku darbi, palīdzot vecākiem, kas norūdījuši raksturu.

Profesijas izvēle netika izdarīta jau agrā bērnībā, kā dažiem citiem. Līdz pat 12.klases otrajam semestrim, nebija skaidrs, ko izvēlēties tālāk, jo skolā padevās viss un izvēles iespējas bija plašas (tā teikt “gaišā galva”). Bet ņemot vērā, ka bija vēlme, lai darbs nav rutīnas veida, lai tas nav sēdošs, ir izaicinošs un saistošs, tika izdarīta izvēle studēt fizioterapiju.

Lai arī ar motociklu šobrīd pabraukt sanāk reti, Artūrs joprojām pieturās pie aktīva dzīvesveida- skrien, brauc ar velo, veic spēka vingrojumus un iespēju robežās arī apciemo vecākus, palīdzot aktuālajos darbos. Taču īstais iemesls, kāpēc apciemo vecākus ir Mammas ēdieni, jo Artūrs mīl garšīgi paēst un garšīgāk kā Mamma negatavo neviens!

Dzīves moto- “It’s nice to be important, but it’s more important to be nice.”// “Ir jauki būt svarīgam, bet vēl svarīgāk būt jaukam.”