Nobrāzti un apsisti ceļi bija Agates bernību dienu normāla parādība, jo viņas enerģijai un “izdarībām” retais spēja tikt līdzi. Iespējams, tādēļ arī vecāki izlēma sūtīt Agati uz mākslas vingrošanas treniņiem. Tomēr sirdī jūtot, ka tā nebūs Agates sirdslieta, uzsākot pirmo klasīti, mākslas vingrošana tika nomainīta uz basketbolu. 12 gadu garumā basketbols bija Agates neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas rezultējās arī ar Liepājas Sporta Spēļu skolas absolvēšanu. 12 gadus bezbailīgi dzenājot bumbu pa laukumu, nācās saskarties arī ar nopietnām traumām, kas piespieda atstāt basketbolu otrajā plānā, pirmajā izvirzot skolu.
Studēt fizioterapiju sanāca diezgan neplānoti, bet, tā kā Agate ļoti bieži ieklausās savās iekšējās sajūtās, tad tā šķita ļoti pareiza izvēle un arī šobrīd ar to ir ļoti apmierināta.

Tā kā daudzās traumas liek par sevi manīt arī šodien, tad Agates mērķis ir palīdzēt citiem līdz tādām nenonākt, bet, ja tomēr tas ir gadījies, tad ātri un efektīvi pēc tām atgūties un atgriezties ierastajā ikdienas dzīvē.
Brīvos brīžus Agate labprāt pavada, darot ko aktīvu, vai tieši pretēji – zīmējot vai zvilnējot dīvānā pie kāda seriāla. Agate ļoti labprāt arī izmēģina jaunas kafijas vietas un nobauda kādu gardu kūkas gabaliņu.